Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-35 cm) eiforbiju dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails. Visās auga daļās ir balta piensula. Lapas veselas, otrādi olveidīgas (ga 0.7-2.5 cm, pl 0.5-1.5 cm), gals strups, mala gluda, pamats ķīļveidīgs, ar īsu kātu. Ziedkopa - plašs, salikts daudzžuburonis. Nektāriji, kas atrodas pieziedlapu saauguma vietās, pusmēnessveidīgi, ar radziņiem. Ciātiji sīki. Ziedkopa lapojumā neizceļas. Vīkala lapas ieapaļi olveidīgas. Auglis - trīs riekstiņu skaldauglis. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Sākotnēji izplatīts Vidusjūras reģionā. Plaši ieviesies citās teritorijās centrālajā un ziemeļu Eiropā, kā arī Amerikā, Āfrikā un Austrālijā.
Latvijā reti. Adventīvs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās auglīgās nezālienēs.
Īpašas norādes:
No citiem dievkrēsliņiem atšķirams pēc otrādi olveidīgām lapām (ne lineārām, lancentiskām vai lāpstveidīgām) uz stublāja, kā arī ciātija un vīkala formas un nektārija uzbūves.
Rare. Adventive. Solitarily specimens and small groups in various fertile wastes.
Редко. Заносной. Единичные экземпляры и небольшие группы в разных сорных местах на плодородной почве.
