Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 20-90 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs un zari bieži ar sarkanīgām šķērssvītrām vai sarkanīgu nokrāsu. Auga pamatkrāsa pelēkzaļa. Lapas lineāras (ga 2-4.5 cm, pl 0.2-0.4 cm), uz stublāja un zariem sēdošas, pamīšus. Plātnes mala gluda, gals dzeloņsmails, diezgan ciets. Ziedi divu, garāku nekā zieds, īlenveida seglapu žāklē. Apziednis strups, no 5 plānām, it kā ādainām, apziedņa lapām, kas saglabājas pie augļa. Vēlāk tām izveidojas zobaini spārnaina apmale. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un dienvidu daļā sastopama suga, kā areāla austrumu robeža nav pilnīgi noskaidrota. Daži autori šo sugu nodala kā kālija sālszāles pasugu Salsola kali ssp. ruthenica (Iljin) Soó.
Latvijā nevienmērīgi sastopama adventīva suga: nereti valsts vidus un austrumu daļā, tikai savrupas atradnes rietumos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas smilšainās nezālienēs, ceļmalās un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Mazliet līdzīga jūrmalā izplatītajai kālija sālszālei (S. kali). Atšķirama pēc plānām, ādainām apziedņa lapām (nevis stīvām, smailām), mazākiem dzeloņiem, parasti ir lielāka auguma, stublājs ar sarkanīgu nokrāsu vai šķērssvītrām. Salīdzinājumā ar pakalnu sālszāli (S. collina) ir lielāka, stublājs salīdzinoši lokanāks (nav izteikti stīvs), lapas nav trauslas, bet lapas gals nav skrimšļaini sarains.
Unequally distributed adventive species. Mostly in central and eastern part. Solitarily specimens and small groups in dry wastes, on roadsides and along railways.
Неравномерно распространенный заносной вид. Преимущественно центральная и восточная часть. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
