Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Vienmājnieks. Augs blāvi zaļā krāsā. Stublājs stāvs, zarains, klāts ar miltainu apsarmi, aplapots līdz ziedkopai. Lapas iegarenas vai šķēpveidīgas (ga 3-6 cm, pl 1-3 cm), mala dziļi jomaina, pamats strups vai ķīļveidīgs, kāts īss. Lapas plātnes apakšpuse ar apsarmi, gaišāka nekā virspuse. Vīrišķie ziedi blīvā galotnes vārpā. Putekšņlapas un plēvjainās apziedņa lapas pa 5. Sievišķie ziedi pa vienam vai daudzziedainos pušķos lapu žāklēs, apziedņa nav. Sievišķajiem ziediem ir līdz vidum saaugušas seglapas ar skaidru, mazliet izcilnu dzīslojumu. Seglapas trīsdaivainas, ar lielāku vidējo daivu vai rombiskas, ar maz zobainu malu. Sēklas gludas, saspiestas, spīdīgi brūnas. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Āzijas vidus un rietumu daļā sastopama suga. Eiropā adventīvs (ievazāts) augs.
Latvijā nevienmērīgi izplatīts (austrumdaļā diezgan bieži, rietumdaļā reti) ievazāts augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas uz dzelzceļiem un nezālienēs.
Īpašas norādes:
No balandām (Chenopodium spp.) atšķirama pēc nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem (nevis ziedi divdzimumu).
No citām balodenēm vislīdzīgākā ļoti reti sastopamajai rožainajai balodenei (A. rosea). Atšķirama pēc blīvas vīrišķo ziedu galotnes vārpas (nevis ziedu vārpa pārtraukta, lapaina), seglapas trīsdaivainas, ar lielāku vidusdaivu vai rombiskas, ar maz zobainu malu (nevis plati trīsstūrainas vai rombiskas, ar jomainu malu). Tipiski eksemplāri labi atšķirami arī pēc lapām: Tatārijas balodenei tās ir iegarenas vai šķēpveidīgas, ar dziļi jomainu malu (nevis lielzobainu malu un smailu galu).
Unequally: from rather common (eastern part) to rare (western part). Adventive species. Solitarily specimens and groups in wasty places and along railways.
Неравномерно: довольно часто (восточная часть) до редко (западная часть). Заносной вид. Единичные экземпляры и группы в сорных местах и вдоль железных дорог.