Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Vienmājnieks. Stublājs stāvs, ar pūšļveida matiņu miltainu apsarmi. Stublājs bagātīgi zaro, zari izplesti, aplapoti līdz pat ziedkopas galotnei. Lapas olveidīgas vai rombiskas (ga 2.5-4 cm, pl 1.5-2.5 cm), kāts īss, uz stublāja pamīšus. Plātnes mala lielzobaina, gals smails, plātnes apakšpuse ar miltainu apsarmi, gaišāka nekā virspuse. Ziedi pārtrauktās, līdz pat galotnei lapainās vārpās stublāja un zaru galos. Ziedi sīki, pušķos. Vīrišķajiem ziediem raksturīgas 5 putekšņlapas un plēvjains apziednis. Sievišķajiem ziediem apziedņa nav, bet ir 2 plati trīsstūrainas vai rombiskas seglapas (ga ap 1 cm), kas vismaz līdz vidum skrimšļainas. Uz seglapām ir kārpiņas, labi saskatāms seglapu dzīslojums, mala jomaina, pamats ķīļveida, seglapas līdz vidum saaugušas. Sēklas tumšbrūnas, spīdīgas un kailas. Zied jūlija beigās un augustā.
Izplatība:
Viduseiropā, kā arī centrālajā un austrumu Āzijā sastopama suga, tuva Tatārijas balodenei (A. tatarica). Viduseiropā atradnes ir salveidīgas, izkliedētas. Biežāk sastopama teritorijā uz DDA no Latvijas.
Latvijā ļoti reti. Adventīvs augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs.
Īpašas norādes:
Grūti atšķirama suga. Līdzīga daudzām citām balodenēm un balandām (Chenopodium spp.). No balandām atšķirama pēc nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem (nevis ziedi divdzimumu). Atšķirībā no citām balodenēm droši atšķirama tikai pēc sievišķo ziedu seglapām, kas līdz vidum saaugušas, plati olveidīgas vai rombiskas, ar labi saskatāmu dzīslojumu un kārpiņām (nevis: bez seglapām vai seglapu mala gluda, smaili zobaina, seglapas brīvas un bez dzīslojuma). Bez tam stublāja lapas nav lancetiskas, lineāras vai šķēpveida. No ļoti līdzīgās Tatārijas balodenes (A. tatarica), kas Latvijā nezālienēs nav reta, atšķirama pēc pārtrauktas un līdz galotnei lapainas ziedu vārpas (nevis vīrišķie ziedi blīvā galotnes vārpā), seglapas plati trīsstūrainas vai rombiskas, ar jomainu malu (nevis seglapas trīsdaivainas, ar lielāku vidējo daivu vai seglapas rombiskas, ar neizteikti zobainu malu).
Very rare. Casual. Solitarily specimens in wastes.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры в сорных местах.
