vidējā ceļteka

Plantago media L.

Plantago media L. attēls

latviski: vidējā ceļteka

angliski: hoary Plantain

vāciski: Mittel-Wegerich

zviedru: rödkämpar

igauņu: keskmine teeleht

lietuviešu: plaukuotasis gyslotis

krievu: подорожник средний

  • plantago-media-l
  • plantago-media-l-B

Izplatība kartē

Plantago media L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Plantago media L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels līdz vidējs (ga 15-40 cm) ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, plati lancetiskas, apmēram divreiz platākas nekā garas (ga 4-16 cm, pl 2-7 cm), apmatotas. Lapām 5-7 lokveidīgas dzīslas, mala gluda, gals īsi smails, pamats ķīļveidīgs, sašaurināts īsā un platā kātā. Ziedi blīvā (ga 2-4 cm) vārpā stāva vai pie paša pamata lokveidīgi pacila, gara (līdz 40 cm) ziedneša galā. Arī ziednesis klāts ar gaišiem, piegulošiem matiņiem. Kauslapas strupas, ar gaišāku apmali. Vainaglapas blāvi sārtas līdz baltas. Putekšņlapu kātiņi manāmi pārsniedz vainagu. Auglis - eliptiska pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mītņu tuvumā.

Īpašas norādes:

No lielās (P. major), dūkstu (P. uliginosa) un Vintera (P. winteri) ceļtekas atšķirama pēc plati lancetiskām (ne plati olveidīgām) lapām, kā arī pēc garāka ziedneša ar proporcionāli īsāku vārpu. Atšķirībā no šaurlapu ceļtekas (P. lanceolata) lapas ir plati lancetiskas (nevis lancetiskas), lapas kāts plats, īss (nevis garš, rievains), kā arī ziedu vārpa salīdzinoši garāka.

Common. Solitarily specimens and groups in meadows, shrubs, on fallow-lands and in ruderal places at buildings.

Часто. Единичные экземпляры и группы на лугах и залежах, в кустарниках, по близости жилья.

Apskati citas sugas: