Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels līdz vidējs (ga 15-40 cm) ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, plati lancetiskas, apmēram divreiz platākas nekā garas (ga 4-16 cm, pl 2-7 cm), apmatotas. Lapām 5-7 lokveidīgas dzīslas, mala gluda, gals īsi smails, pamats ķīļveidīgs, sašaurināts īsā un platā kātā. Ziedi blīvā (ga 2-4 cm) vārpā stāva vai pie paša pamata lokveidīgi pacila, gara (līdz 40 cm) ziedneša galā. Arī ziednesis klāts ar gaišiem, piegulošiem matiņiem. Kauslapas strupas, ar gaišāku apmali. Vainaglapas blāvi sārtas līdz baltas. Putekšņlapu kātiņi manāmi pārsniedz vainagu. Auglis - eliptiska pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mītņu tuvumā.
Īpašas norādes:
No lielās (P. major), dūkstu (P. uliginosa) un Vintera (P. winteri) ceļtekas atšķirama pēc plati lancetiskām (ne plati olveidīgām) lapām, kā arī pēc garāka ziedneša ar proporcionāli īsāku vārpu. Atšķirībā no šaurlapu ceļtekas (P. lanceolata) lapas ir plati lancetiskas (nevis lancetiskas), lapas kāts plats, īss (nevis garš, rievains), kā arī ziedu vārpa salīdzinoši garāka.
Common. Solitarily specimens and groups in meadows, shrubs, on fallow-lands and in ruderal places at buildings.
Часто. Единичные экземпляры и группы на лугах и залежах, в кустарниках, по близости жилья.
