Alemana gundega

Ranunculus fallax (Wimm. et Grab.) Sloboda

Ranunculus fallax (Wimm. et Grab.) Sloboda attēls

latviski: Alemana gundega

angliski:

vāciski:

zviedru: mellansmörblomma

igauņu: virvatulikas

lietuviešu: girinis vėdrynas

krievu: лютик ллемана

  • ranunculus-fallax-wimm-et-grab-sloboda
  • ranunculus-fallax-wimm-et-grab-sloboda-B

Izplatība kartē

Ranunculus fallax (Wimm. et Grab.) Sloboda karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Ranunculus fallax (Wimm. et Grab.) Sloboda karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-45 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro. Piezemes lapas 2-3, staraini šķeltas 3 nevienādās daļās. Lapas (ga 3-7 cm, pl 4-10 cm) plātnes mala zobaina, pamats strups vai nierveidīgs. Ziedi lieli (pl 1-2 cm), vainaglapas dzeltenas, ziedgultne apmatota. Auglis - apmatots riekstiņš (ga 0.2-0.3 cm) ar īsu knābīti ieapaļā riekstiņu kopauglī. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Eiropā nevienmērīgi izplatīta, mainīga izskata suga.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Nelielas grupas lapkoku mežos un krūmājos, daudz retāk mitrās pļavās un ūdenstilpju krastos.

Īpašas norādes:

Grūti atšķirama suga. Daži autori to nenodala no Kasūbijas gundegas (R. cassubicus), kam tā ir vislīdzīgākā. Drošākā atšķirības pazīme ir nevienādās daļās staraini šķelta piezemes lapa (tā nav vesela, nierveidīga). No zeltainās gundegas (R. auricomus) atšķirama pēc 2-3 (ne vairāk) kātainām piezemes lapām, stublāja lapu plūksnas salīdzinoši daudz platākas (nekad nav lineāras vai šauri lancetiskas).

Rather rare. Solitarily specimens and small groups in deciduous forests and shrubs, rarely in wet meadows.

Изредка. Единичные экземпляры и небольшие группы в лиственных лесах и кустарниках, реже на мокрых лугах.

Apskati citas sugas: