Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 0.8-3 m) glīveņu dzimtas lakstaugs. Stublājs pilnīgi iegrimis, diezgan masīvs, bagātīgi zaro, mezglu vietās liekts vai it kā lauzīts, blīvi aplapots, ir tikai zemūdens lapas. Lapas sēdošas, iegareni lancetiskas (ga 6-20 cm, pl 1.5-5 cm), mala gluda, pamats mazliet skaujošs, gals kapucveidīgs. Pielapes plēvjainas (ga 2-6 cm), šauri lancetiskas, paliekošas. Ziedkopas kāts ļoti garš (ga 10-35 cm), parasti atiet no lapas žākles zara sānos (nevis galā). Ziedu vārpa blīva, strupa (ga 2-6 cm). Auglis - asi šķautņains riekstiņš (ga 0.4-0.6 cm) ar gludu malu un ļoti īsu knābi. Zied no jūnija beigām līdz augusta vidum.
Izplatība:
Plaši pola tuvumā Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga.
Latvijā retumis, bet nevienmērīgi visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas un blīvas audzes ezeros.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākā skaujošajai glīvenei (P. perfoliatus). Atšķirama pēc paliekošām (nevis ātri nobirstošām) pielapēm, lapas pamats mazliet (nevis pilnīgi) skauj stublāju, lapas gals kapucveidīgs (nevis plakans), ziedkopas kāts acīm redzami salīdzinoši garāks. No citām glīvenēm ar lielām, tikai iegrimušām lapām nekļūdīgi atšķirama pēc kapucveidīga lapas gala (nevienai citai glīveņu sugai Latvijā šāda lapas gala nav).
Rarely and unequally. Groups and growths in lakes.
Изредка и неравномерно. Группы и заросли в озерах.
