Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-200 cm) glīveņu dzimtas lakstaugs. Stublāja garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Augam ir tikai iegrimušas vai iegrimušas un peldošas lapas (otrais variants ir tipiskāks). Stublājs diezgan tievs (Ø 0.2-0.3 cm), augšdaļā zarains, parasti iesarkans. Peldošās lapas rozetveida pušķī, otrādi olveida vai lāpstveida (ga 3-8 cm, pl 2-5 cm), kāts īsāks nekā puse plātnes garuma. Iegrimušās lapas lancetiskas (ga 7-12 cm, pl 1-2.5 cm), gandrīz sēdošas, mala gluda, gals strups, ļoti plānas, nedaudz ieliektas. Pielapes plēvjveidīgas (ga 3-5 cm), brūnsārtas. Ziedi blīvā vārpveida ziedkopā (ga 2-4 cm), ziedkopas kāts garāks nekā vārpa. Auglis - šķautņains, gluds riekstiņš ar īsu knābi. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši pola tuvumā aukstā klimata teritorijās un kalnu apvidos sastopama suga, kā ietvaros nodala 2 pasugas.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Veido grupas un blīvas audzes stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.
Īpašas norādes:
Diezgan viegli atšķirama suga. No citām glīvenēm vislīdzīgākā zālainajai glīvenei (P. gramineus), kam arī ir peldošas un iegremdētas lapas. Atšķirama pēc ļoti plānām iegremdētām lapām ar gludu malu (nevis lapas blīvas, mala sīkzobaina). Arī izmēru ziņā Alpu glīvene ir salīdzinoši lielāka un masīvāka.
Not rare. Groups and dense growths in stagnant and slowly moving waters.
Нередко. Группы и плотные заросли в стоячих и медленно текучих водах.
