Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 20-100 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Ļoti mainīga izskata augs, ko dažreiz iedala sīkākās sugās. Stublājs stāvs vai gulošs un izpleties, parasti zarains, reti vienkāršs. Lapas iegareni eliptiskas līdz lancetiskas (ga 3-12 cm, pl 0.5-3 cm). Apziednis, vārpas kātiņš un lapas apakšpuse parasti klāti ar punktveida dziedzeriem. Lapas virspusē mēdz būt tumšs pusmēness veida plankums. Lapas ar īsu kātu, lapas mala gluda, gals smails vai strups. Turzīte kaila vai klāta ar tīmekļmatiņiem, stublāju apņem vaļīgi, turzītes mala ar ļoti īsiem (ga 0.05 cm) matiņiem. Ziedu neīstā vārpa no slaidas līdz strupi cilindriskai (ga 1-5 cm), nereti galā nolīkst. Apziednis balts, zaļganbalts vai dažādas intensitātes sārts. Auglis - tumšs, spīdīgs riekstiņš. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Auga stublājs var būt arī intensīvi sarkans, mezglu vietās jūtami resnāks. Atkarībā no stublāja formas, atsevišķo auga daļu apmatojuma un citām morfoloģiskajām īpatnībām daži autori skābeņlapu sūreni uzskata par kopsugu un tās ietvaros mūsu ģeogrāfiskajā teritorijā nodala Britingera (P. brittingeri Opiz), skarbo (P. scabrum Moench, syn. P. pallida With.), mezglaino (P. nodosum Pers.) un linu sūreni (P. linicola Sutulov).
Izplatība:
Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga, kā ietvaros nodala daudzas pasugas vai tās uzskata par patstāvīgām sugām.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz dažāda lieluma grupās dārzos un tīrumos, nezālienēs, ūdenstilpju krastos. Bieža pavadītājsuga vai kondominants viengadīgo lakstaugu sabiedrībās nezāļainās un dūņainās ūdenstilpju piekrastēs: Cl. Bidentetea tripartiti.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga blusu sūrenei (P. persicaria). Atšķirama pēc raksturīgajiem punktveida dziedzeriem uz ziedkopas kāta, apziedņa un lapām (nevis parasti bez dziedzeriem), turzīte vaļīgi (nevis cieši) apņem stublāju, turzītes augšmala ar ļoti īsiem (nevis gariem, skropstainiem) matiņiem. Parasti ziedu neīstās (skarveidīgās) vārpas salīdzinoši slaidākas un galā nolīkst (blusu sūrenei vārpas parasti stāvas un strupas); pēdējā no uzskaitītajām nav droša atšķirības pazīme.
Common (sensu lato). Solitarily specimens and groups in gardens and wasty places, in fields and on riverbanks.
Часто (sensu lato). Единичные экземпляры и группы в огородах и сорных местах, на полях и по берегам водоемов.
