Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) balzamīņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, sulīgs un trausls, zaro, mezglos manāmi resnāks. Lapas uz stublāja pamīšus, eliptiskas vai olveida (ga 5-10 cm, pl 2-5 cm), ar kātu (augšējās gandrīz sēdošas). Plātnes mala lielzobaina, gals īsi smails. Ziedi (ga 2-3 cm) lieli, lapu žāklēs īsos ķekaros. Ziedkāts nokarens. Kauslapas pārveidojušās; divas malējās olveidīgas, zaļas, bet viena piešaina ar nolīkušu galu, spilgti dzeltena, atgādina vainaglapu. Vainaglapas spilgti dzeltenas, malējās pa pāriem saaugušas, pie pamata ar sarkaniem plankumiem. Auglis - iegarena, kaila piecvāršņu pogaļa (ga 1.5-2 cm). Pieskaroties gatavai pogaļai, vārsnes skaļi plīst un atritinoties izsviež sēklas. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eirāzijā un Ziemeļamerikas ziemeļrietumu daļā sastopama suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti dažāda lieluma grupas mitrās, slīkšņainās vietās mežos un krūmājos, grāvjos un ūdenstilpju krastos.
Īpašas norādes:
Līdzīga sīkziedu spriganei (I. parviflora). Atšķirama pēc lielākiem, spilgti dzelteniem ziediem ar nolīkušu piesi (nevis tikai ap 1 cm gariem, blāvi dzelteniem un ar taisnu piesi). Ziedkāts nokarens (nevis stāvs), ķekari lapu žāklēs (neveido blīvu un stāvu ķekaru kopu gandrīz stublāja galotnē). Lapas pamats nav izteikti ķīļveidīgs, lapas pamata daļā nekad nav dziedzermatiņu. Ziedu malējās (saaugušās) vainaglapas pretskatā nekad nav rombiskas.
Rather common. Groups in various open and forested wetlands.
Довольно часто. Группы в разных лесных и открытых сырых местообитаниях.
