Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-80 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dažreiz augšdaļā zaro. Lapas iegareni lancetiskas (ga 3-10 cm, pl 0.5-4 cm). Kāts īss (augšējās lapas sēdošas), plātnes mala gluda, gals smails. Nereti virspusē uz lapas plātnes ir violets plankums. Augs bez dziedzeriem. Pie katras lapas pamata esošā turzīte apmatota, tās gals ar gariem (ga līdz 0.2 cm), skropstainiem matiņiem. Turzīte blīvi piekļauta pie stublāja. Ziedi ieapaļās vai ovālās (parasti diezgan īsās - līdz 2 cm) neīstās vārpās stublāja un zaru galā. Apziednis iesārts, vienkāršs, vainagveida (ga 0.2-0.4 cm). Auglis - lēcveidīgs, tumšs riekstiņš. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijā plaši sastopama suga, ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz nelielās grupās visdažādākajos mēreni mitros biotopos, galvenokārt ūdenstilpju krastos un pļavu pazeminājumos, parasti ar veģetāciju skraji segtās vietās.
Īpašas norādes:
Līdzīga skābeņlapu sūrenei (P. lapathifolium). Atšķirama pēc tā, ka uz ziedkopas, ziedkāta, apziedņa un lapām nav dziedzeru (nevis ir), turzīte blīvi piekļauta pie stublāja, apmatota un galā ar gariem, skropstainiem matiņiem (nevis kaila, nevis galā ar ļoti īsiem matiņiem, nevis vaļīgi pieguloša pie stublāja). Turklāt blusu sūrenei nav raksturīgi paresninājumi stublāja mezglu vietās, apziednis nav zaļgans, ziedkopas nav garas un nolīkstošas.
Rather common. Solitarily specimens and small groups in various wetland habitats: mostly along waters and in depressions of wet meadows.
Довольно часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в разных мокрых местообитаниях: преимущественно вдоль водоемов и в западинах мокрых лугов.