Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 10-60 cm, kultūras šķirnes arī lielākas) sūreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, maz zaro, parasti ar iesarkanu nokrāsu. Lapas ar kātu, uz stublāja pamīšus, veselas, trīsstūraini bultveida (ga 2-6 cm, pl 1-5 cm), nedaudz garākas nekā platas. Plātnes mala gluda, gals smails, pamats bultveida. Turzīte īsa un kaila. Ziedi blīvās ķekarveida ziedkopās stublāja (zaru) galā un augšējo lapu žāklēs. Apziednis vienkāršs, piecdaļīgs, no balta līdz iesārtam (ga 0.3-0.4 cm). Auglis - brūns, trīsšķautņains riekstiņš ar līdzenām, asām šķautnēm. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Austrumāzijas izcelsmes suga. Mūsdienās piemērotās klimatiskajās joslās plaši kultivē visā pasaulē. Sastopams kā dārzbēglis un adventīvs augs.
Latvijā retumis visā teritorijā. Kultūrbēglis. Vietām kultivē.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Līdzīgs Tatārijas griķim (F. tataricum). Atšķirams pēc šādām pazīmēm: ziedi balti vai iesārti (nevis zaļgani), riekstiņš gluds, ar līdzenām, asām šķautnēm (nevis šķautnes apakšdaļā krokainas), stublājs parasti ar sarkanu nokrāsu (nevis parasti zaļš).
Rather rare. Escape from cultivation. Solitarily specimens and small groups in wastes and on railways.
Изредка. Дичает. Единичные экземпляры и небольшие группы в сорных местах и на железных дорогах.
