Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 5-40 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, kails, bagātīgi zaro, sānzari pie pamata guloši. Lapas eliptiskas (ga 1-2 cm, pl 0.3-0.5 cm), uz stublāja un sānzariem vienāda lieluma. Lapas mala gluda, gals strups, kāts īss, plātnes apakšpusē labi saskatāms dzīslojums. Lapas zaru galā parasti nav satuvinātas. Ziedi lapu žāklēs pa vienam vai nelielā pušķī. Apziednis saaudzis līdz pusei vai mazāk (ga 0.25-0.3 cm), galotnes daļa balta vai zaļganbalta. Ziedam 7 vai 8 putekšņlapas. Riekstiņš īsāks nekā apziednis, trīsšķautņains. Riekstiņa sānu šķautnes malas izliektas, vidējā ieliekta. Riekstiņš tumšs, brūnmelns, mazliet spīdīgs. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Izplatība:
Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Tās ietvaros nodala daudzas tuvu stāvošas pasugas; daži autori tās aplūko kā atsevišķas sugas.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, jūrmalas smiltājos, atmatās un izcirtumos. Polygonum arenastrum kompleksa sugas ir neiztrūkstošas viengadīgajās nezālieņu augu sabiedrībās klasē Cl. Stellarietea mediae.
Īpašas norādes:
Polygonum arenastrum kompleksa sugas (daži autori kompleksu nosauc pēc P. aviculare) savstarpēji grūti atšķiramas (sk. arī asaugļu sūreni - P. oxyspermum). Nosakot augu, vērība īpaši jāpievērš stublāja un sānzaru lapu lieluma attiecībai (acīm redzami atšķirīgas vai daudzmaz vienādas), putekšņlapu skaitam ziedā (5-6 vai 7-8), apziedņa saauguma dziļumam (līdz ceturtdaļai, trešdaļai vai pusei) un augļa (riekstiņa) šķautnēm (izliektas vai ieliektas).
Asaugļu sūrenei nesaaugusī apziedņa lapu daļa (galotne) parasti vienmēr sārta, riekstiņš vienmēr garāks nekā apziednis (nevis īsāks vai apmēram apziedņa garumā).
Atšķirībā no dažām ievazātām (adventīvām) sūrenēm, kas nejauši varētu būt sastopamas uz dzelzceļa vai izgāztuvēs (Bellarda sūrene - P. bellardii, izplestā sūrene - P. patulum, skaistā sūrene - P. pulchellum), maura sūrenes grupas sugām ziedi vienmēr ir lapām līdzīgu seglapu žāklē (nevis augšējie ziedi bezlapainu turzīšu žāklēs, veido it kā norobežotas, ķekarveidīgas ziedkopas).
Very common (P. arenastrum). Solitarily specimens and groups in dry wasty places, sands, on fallow-lands and in clear-cuttings. Some other closely related species - P. calcatum (rather rare), P. neglectum (common) and P. aviculare (common) - occur in similar habitats.
Повсеместный вид (P. arenastrum). Единичные экземпляры и группы в сухих сорных местах, песках, на залежах и вырубках. Некоторые другие близкие виды (P. calcatum – довольно редко, P. neglectum – часто и P. aviculare – часто) произрастают в похожих местообитаниях.
