maura sūrene

Polygonum arenastrum Boreau

Polygonum arenastrum Boreau attēls

latviski: maura sūrene

angliski: equal-leaved Knotgrass

vāciski: Vogel-Knöterich

zviedru: trampört

igauņu: harilik linnurohi

lietuviešu: smulkialapė takažolė

krievu: горец птичий

  • polygonum-arenastrum-boreau
  • polygonum-arenastrum-boreau-B
  • polygonum-arenastrum-boreau-C

Izplatība kartē

Polygonum arenastrum Boreau karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Polygonum arenastrum Boreau karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels (ga 5-40 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, kails, bagātīgi zaro, sānzari pie pamata guloši. Lapas eliptiskas (ga 1-2 cm, pl 0.3-0.5 cm), uz stublāja un sānzariem vienāda lieluma. Lapas mala gluda, gals strups, kāts īss, plātnes apakšpusē labi saskatāms dzīslojums. Lapas zaru galā parasti nav satuvinātas. Ziedi lapu žāklēs pa vienam vai nelielā pušķī. Apziednis saaudzis līdz pusei vai mazāk (ga 0.25-0.3 cm), galotnes daļa balta vai zaļganbalta. Ziedam 7 vai 8 putekšņlapas. Riekstiņš īsāks nekā apziednis, trīsšķautņains. Riekstiņa sānu šķautnes malas izliektas, vidējā ieliekta. Riekstiņš tumšs, brūnmelns, mazliet spīdīgs. Zied no jūnija līdz oktobrim.

Izplatība:

Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Tās ietvaros nodala daudzas tuvu stāvošas pasugas; daži autori tās aplūko kā atsevišķas sugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, jūrmalas smiltājos, atmatās un izcirtumos. Polygonum arenastrum kompleksa sugas ir neiztrūkstošas viengadīgajās nezālieņu augu sabiedrībās klasē Cl. Stellarietea mediae.

Īpašas norādes:

Polygonum arenastrum kompleksa sugas (daži autori kompleksu nosauc pēc P. aviculare) savstarpēji grūti atšķiramas (sk. arī asaugļu sūreni - P. oxyspermum). Nosakot augu, vērība īpaši jāpievērš stublāja un sānzaru lapu lieluma attiecībai (acīm redzami atšķirīgas vai daudzmaz vienādas), putekšņlapu skaitam ziedā (5-6 vai 7-8), apziedņa saauguma dziļumam (līdz ceturtdaļai, trešdaļai vai pusei) un augļa (riekstiņa) šķautnēm (izliektas vai ieliektas).
Asaugļu sūrenei nesaaugusī apziedņa lapu daļa (galotne) parasti vienmēr sārta, riekstiņš vienmēr garāks nekā apziednis (nevis īsāks vai apmēram apziedņa garumā).
Atšķirībā no dažām ievazātām (adventīvām) sūrenēm, kas nejauši varētu būt sastopamas uz dzelzceļa vai izgāztuvēs (Bellarda sūrene - P. bellardii, izplestā sūrene - P. patulum, skaistā sūrene - P. pulchellum), maura sūrenes grupas sugām ziedi vienmēr ir lapām līdzīgu seglapu žāklē (nevis augšējie ziedi bezlapainu turzīšu žāklēs, veido it kā norobežotas, ķekarveidīgas ziedkopas).

Very common (P. arenastrum). Solitarily specimens and groups in dry wasty places, sands, on fallow-lands and in clear-cuttings. Some other closely related species - P. calcatum (rather rare), P. neglectum (common) and P. aviculare (common) - occur in similar habitats.

Повсеместный вид (P. arenastrum). Единичные экземпляры и группы в сухих сорных местах, песках, на залежах и вырубках. Некоторые другие близкие виды (P. calcatum – довольно редко, P. neglectum – часто и P. aviculare – часто) произрастают в похожих местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Polygonum calcatum Lindm. (kaļķa sūrene)

    Ļoti līdzīga maura sūrenei ir diezgan reti sastopamā kaļķa sūrene (P. calcatum Lindm.). Tai raksturīgas šādas atšķirīgas pazīmes: ļoti sīkas lapas (ga 0.5-1.2 cm), zaru galos lapas parasti satuvinātas, lapas apakšpusē dzīslojums maz izšķirams. Apziednis stobrveidīgs (ga 0.2-0.25 cm), līdz pusei vai mazāk saaudzis. Putekšņlapas 5 vai 6. Riekstiņu pilnīgi ieskauj apziednis. Riekstiņš strupi trīsšķautņains, viena no šķautnēm maz izcilna. Šķautņu malas izliektas.

  • Polygonum aviculare L. (dažādlapu sūrene)

    Vēl divas sugas ir ļoti līdzīgas maura un kaļķa sūrenei: dažādlapu sūrene (P. aviculare L., syn. P. monspeliense Thiéb.-Bern. ex Pers.; P. heterophyllum Lindm.) un novārta sūrene (P. neglectum Besser, syn. P. aviculare ssp. neglectum (Besser) Arcang.). Tās atšķiramas pēc ieliektām (ne izliektām) riekstiņu šķautnēm, uzskatāmi lielākām stublāja lapām nekā sānzaru lapas (nevis visas lapas aptuveni vienāda lieluma). Abām sugām ir 7-8 putekšņlapas.

  • Polygonum neglectum Besser (novārta sūrene)

    Dažādlapu sūrene no novārta sūrenes nodalāma pēc lancetiskām (ne šauri lancetiskām) lapām, strupa (nevis nosmailota) lapas gala, 0.25-0.35 cm (nevis 0.18-0.25 cm) gara riekstiņa ar platu pamatu. Apziedņa lapas līdz trešdaļai vai ceturtdaļai (nevis līdz pusei) saaugušas, nesaaugusī daļu mala visbiežāk sārta (nevis balta). Citas pazīmes - skatīt pie novārta sūrenes.

Apskati citas sugas: