Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-70 cm) sūreņu dzimtas lakstaugs. Augam piemīt ļoti raksturīga, kodīga garša. Stublājs stāvs, kails, parasti zaro un galā nolīkst. Lapas lancetiskas vai lineāri lancetiskas (ga 3-7 cm, pl 0.5-1.5 cm), mala gluda, gals smails, pamats ķīļveidīgs, kāts īss. Turzītes augšējā mala skraji sarmataina. Ziedu skara šaura, skraja (ga 3-6 cm), galā nolīkst. Apziednis zaļganbalts vai iesārts (ga ap 0.4 cm), ārpusē klāts ar punktveida dziedzeriem. Auglis - eliptisks, grumbuļains riekstiņš. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši ziemeļu apvidos pola tuvumā Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas mitrās vietās pļavās, krūmājos, mežu laucēs, ūdenstilpju un grāvju krastos.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga suga ir maigā sūrene (P. mite). Ūdenspipara atšķirības pazīmes ir: kodīga garša, lancetiskas vai lineāri lancetiskas (nevis iegareni lancetiskas, mazāk nekā sešreiz garas, cik platas) lapas, ar blīviem punktveida dziedzeriem klāts apziednis (nevis kails vai skraji punktēts), grumbuļains (nevis gluds, melni spīdīgs) riekstiņš.
Common. Groups in various wet places.
Часто. Группы в разных мокрых местообитаниях.
