Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs (ga 25-60 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, satur baltu piensulu, sarmatains. Augam ir kātainas piezemes (rozetes) lapas un gandrīz sēdošas vai sēdošas stublāja lapas. Lapas (ga 4-10 cm, pl 2-4 cm) vienkārt plūksnaini dalītas, plūksnas lancetiskas. Ziedi lieli (Ø līdz 10 cm), pa vienam stublāja un zaru galā. Pirms ziedēšanas zieds nolīcis. Kauslapas 2, apmatotas, nobirst ziedam plaukstot. Vainaglapas 4, olveidīgas, tumši sarkanas. Nereti pie vainaglapas pamata ir melns plankums. Auglis - kaila, ovāla pogaļa (ga 1.5-2 cm). Galā drīksnas disks izcilns, stari 8-12. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eiropā, dažviet Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Plaši ieviesusies ārpus pamatareāla.
Latvijā reti, pārsvarā valsts centrālajā un dienvidu daļā. Adventīvs augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sējumos, dažādās sausās nezālienēs un granšainās ceļmalās.
Īpašas norādes:
Līdzīga divām citām magoņu sugām Latvijā: sarainajai (P. argemone) un lauka (P. dubium) magonei. Atšķirama pēc vienkārt (nevis divkārt vai trīskārt) plūksnaini dalītām stublāja lapām, pogaļa olveida (ne vālesveida), kaila (nevis klāta ar sarmatiņiem).
Rare, mostly southern and central part. Adventive. Solitarily specimens and small groups in fields, dry wastes and on roadsides.
Редко, преимущественно южная и центральная часть. Заносной. Единичные экземпляры и небольшие группы в посевах, сухих сорных местах и по обочинам дорог.
