dzeltenā kurpīte

Aconitum lasiostomum Rchb.

Aconitum lasiostomum Rchb. attēls
  • dzeltenā kurpīte attēls
  • dzeltenā kurpīte attēls

latviski: dzeltenā kurpīte

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski: kollane käoking

lietuviski:

krieviski: борец шерстистоусый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Aconitum lasiostomum Rchb. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 1-1.7 m) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, augs parasti nelielā cerā. Lapas staraini šķeltas 5-7 daļās (ga 4-8 cm, pl 8-20 cm) apakšējās kātainas, augšējās - sēdošas. Ziedi lieli (ga 2.5-3.5 cm), bāldzelteni, blīvā, 25-40 cm garā ķekarā zara galā. Augšējās divas kauslapas saaugušas, veido kapuci, apakšējās brīvas, ieapaļas. Vainaglapas reducētas, atskaitot divas, kas pārveidojušās par nektārijiem. Auglis - someņu kopauglis. Zied jūlijā un augusta sākumā.

Izplatība:

Austrumeiropas endēms. Sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz DA no Latvijas. Šī suga tiek nodalīta no Eiropas dienvidu un vidus daļā daudz plašāk izplatītās Aconitum lycoctonum L.

Latvijā ļoti rets augs uz areāla rietumu robežas. Sastopama divos izplatības apvidos Madonas un Krāslavas rajonā.

Biotopi:

Veido nelielas grupas periodiski pārmitros baltalksnājos upīšu un strautu krastos. Parasti sastopama līdz 30 m platā joslā no ūdensteces. Upīšu un strautu iztaisnošana, uzpludinājumu veidošana vai palienes baltalksnāju izciršana ar turpmāku zemes rekultivāciju īsā laikā var neatgriezeniski iznīcināt sugas genofondu Latvijā.

Īpašas norādes:

Ļoti indīga suga. Dekoratīvs augs.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Two vicinities only. East-European endemic. Groups in periodically moist grey alder forests and shrubs along rivulets.

Очень редко. Только в двух окрестностях. Восточно-европейский эндемик. Группы на узкой полосе периодически затопляемых сероольшаников на пойме речушек и в надпойменном уступе.

Apskati citas sugas: