Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma līdz liels (ga 20-130 cm) krustziežu dzimtas cerveidīgs lakstaugs ar gulošiem vai ūdenī peldošiem, dobiem, augšdaļā zarojošiem stublājiem. Stublājam ik pēc posma veidojas adventīvās saknes, kas piemērotā vietā iesakņojas un veido jaunu augu. Augs pilnīgi kails vai skraji apmatots. Parasti sastopama dažāda lieluma grupās vai audzēs. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, dažāda lieluma (ga 3-20 cm), plātne no (1)3-13 daļām. Plūksnas diezgan sukulentas, ieapaļi olveidīgas, malējās sēdošas vai ar īsu kātu, kāts nekad nav spārnains, plātnes gals strups, plātnes lielums plūksnām dažāds, neregulārs (ga 1-4 cm, pl 2-5 cm), gala plūksna lielāka, visām mala gluda vai nekārtni zobaina. Ziedi skrajos ķekaros stublāja un sānzaru galā, ziedēšanas sākumā ziedkopas blīvas. Kauslapas (ga 0,2-0,35 cm) zaļas, vainaglapas baltas (ga 0,3-0,6 cm), olveidīga apveida, manāmi garākas nekā kauslapas. Ziedu putekšnīcas baltas vai iedzeltenas. Auglis – pākstenis – plats un vidēji liels (ga 1,5-2,5 cm, pl 0,2-0,3 cm). Gatavas sēklas sarkanbrūnas, to virsma sīktīklaina. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
PIEZĪME. Lapas tuvplāna attēlā griezumā redzams stublāja dobums, kā arī posma galā veidoties sākušas adventīvās saknes (baltas) – attēlā uzreiz virs griezuma vietas.
Izplatība:
Pamatareāls Eiropas centrālajā, rietumu un dienvidu daļā, areāla malās galējām atradnēm iesniedzoties Ziemeļāfrikā un DR-Āzijā. Lai gan zināma un lietota jau krietni senāk, avotkrese ir kopš XVI-XVII gs. plaši kultivēts vitamīnu un ārstniecības augs. Jaunākajos laikos to vietām audzē pārtikai rūpnieciskos apjomos dažādos kontinentos. Tādēļ, lai gan sugas sākotnējais areāls ir Eirāzijas mērenā klimata josla dienvidos no Baltijas, ieviešanas dēļ mūsdienās suga ir kosmopolītiska.
Baltijas reģionā ziemeļos ārpus dabiskā areāla. Kopš 2025.g. Cēsīs, parka strautā, kas iztek no avotiem, pierādīta tās sastopamība Latvijā. Baltijas valstu florā šī suga ir minēta kā reģionā vietām kultivēts augs, kas dažviet naturalizējas; nereti atsauces attiecas uz agrākajiem gadsimtiem un, visticamāk, kādreizējās vietās suga varētu nebūt saglabājusies. Acīmredzot, piemērotā biotopā (neaizsalstoši, tekoši avota ūdeņi) tā ir Cēsīs kādreiz ieviests, lokāli naturalizējies un ilgstoši nepamanīts augs, jo ir visai līdzīga mitros ūdeņu krastos diezgan bieži sastopamajai rūgtajai ķērsai.
Biotopi:
Dažādu ūdeņu piekrastes un applūstošas ieplakas. Veido audzes. Latvijā – avotstrautā senā, manāmi pārveidotā un izkoptā parkā.
Īpašas norādes:
Līdzīga rūgtajai ķērsai (Cardamine amara). Kopumā avotkrese ir druknāka, stublāji dobi, ūdenī peldoši, stublājam ik pēc posma veidojas adventīvās saknes, bet lapu plūksnas ir salīdzinoši sukulentākas un neregulārāka apveida, arī ieapaļākas. Ziedu putekšnīcas baltas vai iedzeltenas, pāksteņa platums lielāks (līdz 0,3 cm), sēklu virsma izteikti sīktīklaina.
Summary:
Very rare. Found in spring brooklet in old park (2025). Long established, dense groups recorded.
Обобщение:
Редчайший. Найдена в ключевом ручье в старом парке (2025). Произрастает плотными группами.
