Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, bet vienreiz ziedošs, vidēja lieluma (ga 15-60 cm) brūnkāšu dzimtas lakstaugs. Bezhlorofila parazītaugs. Visas auga daļas blīvi dziedzermatainas. Stublājs vienkāršs, stāvs, pie pamata paresnināts, ar tumšbrūnām plēkšņveida lapām uz stublāja. Stublāja krāsa dzeltenīga līdz violeti iesārta. Ziedkopa blīva, cilindriski ovāla. Ziedi lieli (ga 2-3 cm), blāvi dzelteni, uz augšlūpas un pumpurā ar violeti purpursarkanu tonējumu. Kauslapas smailas (ap 1 cm garas), blīvi dziedzermatainas, līdz pusei šķeltas. Katra zieda dziedzermatainā seglapa mazliet īsāka nekā zieds. Izplaucis zieds pretskatā plats, vainags ar tumšāku dzīslojumu, augšlūpa ķiverveidīga, mala atliekta, neregulāri zobaini lēveraina. Vainaga stobriņa (augšlūpas) mugura taisna vai vienmērīgi liekta. Drīksna dzeltenbrūna. Variāciju ietvaros tā var būt arī balta vai dzeltena. Salīdzinājumā ar literatūras datiem zieda drīksna eksemplāriem Latvijas atradnē ir ļoti tumša. Putekšņlapu piestiprinājums ap 4 mm virs vainaga stobriņa pamata; putekšņlapu kātiņi kaili. Auglis – iegarena pogaļa.
Pastāv ļoti plašas zieda un stublāja krāsojuma variācijas. Lai gan sugas nosaukuma epitetā 'lutea' nozīmē dzeltenu krāsojumu, ziedu krāsa ir ļoti blāvi dzeltenbalta, Latvijā konstatētajā atradnē pat vēl vidēji gaišāka nekā vietējai sugai – bālziedu brūnkātei. Ziedēšanas laiks brūnkātēm neparasti agrs – no maija vidus līdz jūnija beigām (maksimums maija beigās, jūnija pirmajās dienās). Ziedi intensīvi un patīkami smaržo. Tos ziedēšanas laikā atradnē Rīgā bagātīgi apmeklē skudras. Nozied pirms saimniekauga – sirpjveida lucernas (Medicago falcata) – ziedēšanas. Jūlija pirmajās dienās, masveidīgi sākot ziedēt saimniekaugam – sirpjveida lucernai, brūnkāte jau ir nokaltusi.
Izplatība:
Pamatareāls no Eiropas (galvenokārt centrālā un austrumu daļa) līdz DR-Āzijai, savrupām atradnēm sasniedzot Vidusāziju. Virzienā uz ziemeļiem atradnes parasti nepārsniedz Polijas vidieni.
Latvijā ievazāta (adventīva) suga. Kopš 2025.g. zināma Rīgā; veido diezgan lielu un vismaz 100–120 m garumā izkliedētu populāciju bijušo pilsētas ganību/mazdārziņu teritorijas malā Skanstes ielas rajonā, aizaugušā atmatā pie bijušā dzelzceļa atzara uz preču staciju. Atradnes lielums un eksemplāru izkliedējums neparasti garā joslā vedina secināt, ka šī suga nepamanīta te ieviesusies un saglabājusies jau ilgāku laiku.
Biotopi:
Pamatareālā galvenokārt stepēs un tām pielīdzināmās Cl.Festuco-Brometea augu sabiedrībās, arī sausās ruderālās vietās. Parazitē uz sirpjveida lucernas (Medicago falcata). Saimniekaugi ir arī citas lucernas (Medicago x varia, M.sativa), reti – citi tauriņzieži sausienēs (Melilotus, Trifolium). Galvenais saimniekaugs ir sirpjveida lucerna, tostarp atradnē Rīgā.
Īpašas norādes:
Agri pavasara beigās ziedoša, uz lucernām parazitējoša brūnkāte.
Summary:
Very rare. Casual as from 2025 in Riga on Medicago falcata. Established and vigorous population.
Обобщение:
Редчайший вид. Заносной в Риге (найдена в 2025 г.) в рудеральном месте на люцерне серповидной.
