Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) puplakšu dzimtas lakstaugs ar resnu, ložņājošu sakneni. Stublājs kails, sulīgs. Lapas kailas, trīsstaraini dalītas, sastāv no otrādi olveidīgām līdz eliptiskām (ga 4-10 cm, pl 1.5-4 cm) plūksnām. Plūksnu mala parasti gluda, gals strups. Ziednesis ar 3-7 cm garu, blīvu ziedu ķekaru galā. Kauslapas īsas (ga ap 0.3 cm), dziļi šķeltas. Vainaglapas (ga 1-1.5 cm) baltas līdz rožsārtas, saaugušas apmēram līdz pusei, iekšpusē ar gariem bārkstveida matiņiem. Auglis - ieapaļa (ga 0.7-1 cm), stāva pogaļa. Zied no maija līdz jūlijam.
Izplatība:
Aukstajā un mērenajā klimatā Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Veido blīvas, monodominantas audzes aizaugošos ezeros, dīķos, purvos, applūstošos pļavu un mežu pazeminājumos. Pateicoties garajiem, ložņājošajiem sakneņiem spēj strauji aizņemt lielas platības. Puplaksi attiecina pie zāļu purvu augu sabiedrību klases raksturīgām sugām: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae (optimums All. Caricion lasiocarpae augu sabiedrībās).
Īpašas norādes:
Nav.
Rather common. Usually dense, monodominant growths in paludified lakes and ponds, in bogs and mires and in flooded cavities in meadows and swampy forests.
Довольно часто. Преимущественно плотные, монодоминантные заросли в заболачивающихся озерах и прудах, на болотах, а также по затопленным понижениям в лесах и на лугах.
