Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, sīks vai neliels (ga 3-25 cm) genciānu dzimtas lakstaugs. Augs tumšzaļš, drukns. Stublājs taisns, kails, pie pamata vai stublāja lejasdaļā zaro. Zari īsi, stāvi. Pie stublāja pamata nereti ir iepriekšējā gada rozetes lapu paliekas. Apakšējās lapas rozetē, otrādi olveidīgas vai lāpstveidīgas (ga 1.2-3 cm, pl 0.5-1 cm), gals strups vai noapaļots, visplatākās augšdaļā. Stublāja apakšējās lapas iegarenas, strupas (ga 1.3-2 cm, pl ap 0.5 cm). Augšējās lapas iegarenas vai lancetiskas, mala sīki dziedzeraini skropstaina. Ziedu nedaudz (parasti 5-15), tie skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā un augšējo lapu žāklēs. Kauss zvanveidīgs (ga 1-2 cm), divi no kausa zobiņiem smaili un plati olveidīgi, pārsedzas ar diviem pamīšus šauri lineāriem un smailākiem zobiņiem. Vainags četrdaļīgs, stobrveida, tumšzils (ga 1.5-3 cm), ap pusotras reizes garāks nekā kauss, vainaga daivas ovālas. Vainaga rīklītē bārkšu nedaudz, bet garas. Auglis - divvāršņu pogaļa ar īsu kātiņu. Pēc ziedēšanas laika un stublāja posmu skaita nodala 2 pasugas: stublāja posmi 3-5, zied no maija līdz jūlijam vai posmi 4-11, zied vēlu rudenī - no jūlija beigām līdz oktobrim.
Izplatība:
Eiropā nevienmērīgi sastopama, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala pasugas. Retumis Eiropas dienviddaļā, reti centrālajā daļā, salīdzinoši biežāk ziemeļrietumu daļā. Baltijas jūras austrumu piekrastē ļoti reti, galvenokārt G.c. ssp. baltica (Murb.) Á. et D.Löve (syn. G. baltica (Murb.) Börner).
Latvijā droši nav konstatēta; veci vākumi nav pareizi noteikti. Iespējama.
Biotopi:
Dažādas pļavas, īpaši piejūras.
Īpašas norādes:
No citām drudzenītēm Latvijā atšķirama pēc ļoti drukna, zarota un īsa stublāja. Uz druknā stublāja fona lapas izskatās lielas. Drošai noteikšanai tomēr nepieciešama sīkāka stublāja posmu un zieda izpēte (sk. citas drudzenītes: dūkstu (G. uliginosa) un rūgto (G. amarella)).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Possible. Old data about finds are erroneous.
Возможна. Старые данные об нахождении ошибочны.
