Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido nelielu ceru. Stiebrs stāvs, kails. Lapas plakanas (pl 0.2-0.5 cm), zaļas, mala dažreiz ierotījusies. Maksts kaila. Mēlīte vidēji strupa (ga 0.1-0.2 cm). Ziedkopa: skraja skara (ga 5-15 cm) ar daudzmaz horizontāliem zariem. Skaras zari raupji, ziedot plaši izplesti, noziedot noliecas uz leju. Vārpiņā (ga ap 0.5 cm) parasti 6 ziedi, vārpiņas blāvi zaļas vai ar violetu nokrāsu. Vārpiņas plēksnes strupas, putekšnīcas oranždzeltenas vai tumšdzeltenas. Ārējā zieda plēksne (ga 0.2-0.25 cm) strupa, galā it kā nošķelta. Akota nav. Auglis - ovāls grauds. Zied jūnija beigās, jūlijā.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eiropā, galvenokārt jūru un okeāna piekrastē un sāļainās augsnēs iekšzemē. Daži autori nodala tikai attālo pukcinelliju ar daudzām pasugām, tajā skaitā ietverot arī Latvijā kā patstāvīgu sugu aplūkoto jūrmalas (P. maritima) un matveida pukcinelliju (P. capillaris). Vēl daži autori no attālās pukcinellijas patstāvīgā sugā nodala arī Puccinellia pulvinata (Fr.) V.I.Krecz., kas šeit iekļauta P. distans sastāvā.
Latvijā nereti visā teritorijā, tomēr pārsvarā piejūrā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas miklās, smilšainās vietās ar skraju veģetācijas segumu. Raksturīga suga augu sabiedrībās sāļainās, skrajās jūras piekrastes pļavās: Cl. Asteretea tripolii, All. Puccinellion.
Īpašas norādes:
Savstarpēji attālā, jūrmalas un matveida (P. capillaris) pukcinellija ir ļoti grūti atšķiramas sugas. Attālajai pukcinellijai raksturīgas plakanas (nevis acīm redzami ierotījušās) lapas, galā it kā nošķelta (nevis smaila) ārējā zieda plēksne. Matveida un jūrmalas pukcinellijai raksturīgas ļoti šauras, ierotījušās lapas. Abas sugas atšķiramas tikai pēc rūpīgas vārpiņas izpētes: parasti 5 (jūrmalas p.) vai 6 (matveida p.) ziediem, gludām (matveida p.) vai galā mazliet atstāvošām (jūrmalas p.) ziedu plēksnēm. Matveida pukcinellijas ārējās zieda plēksnes gals plēvjaini nosmailots. Visas pukcinellijas no līdzīgās augtenēs piejūrā sastopamās ūdens avotenes (Catabrosa aquatica) atšķiramas pēc skrajas skaras ar raupjiem zariem (nevis zari mīksti, skara plati piramidāla).
Not rare (P. distans). Puccinellia maritima is very rare, only along coastline. Solitarily specimens and scarce groups in wet, sandy places with a sparse cover of vegetation.
Нередко (P. distans). Бескильница морская (P. maritima) очень редка, только на морском побережье. Единичные экземпляры и изреженные группы в мокрых, песчаных местах с несомкнутым травостоем.
