Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Augs klāts ar īsiem vienkāršiem un saliktiem sazarotiem (žuburainiem) matiņiem. Stublājs stāvs, zarains. Lapas dalītas vai staraini šķeltas 3-7 daļās (ga, pl 3-7 cm), uz stublāja pamīšus, kāts īss. Plūksnas ovālas vai iegarenas, mala nevienādi lielzobaina. Pielapes sīkas (ga ap 0.5 cm), apmatotas, lancetiskas. Ziedi stublāja un zaru galos pa vienam lapu žāklēs. Vainags no sārta līdz sarkanīgi violetam (ga 2.5-4 cm), galā ar seklu jomu. Kauss klāts ar saliktiem sazarotiem matiņiem un līdz pusei saaudzis. Putekšņlapu kātiņi saauguši stobriņā. Ir ārkauss. Ārkausa lapas 3, brīvas, apmatotas, lancetiskas, galā smailas, īsākas nekā kauslapas. Auglis - riekstiņu skaldauglis no 18-22 kailiem skaldeņiem. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eiropā. Eiropas ziemeļu daļā dārzbēglis.
Latvijā retumis visā teritorijā. Dārzbēglis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, ceļmalās, dārzu tuvumā un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga dažām citām malvām un Tīringas lavatērai (Lavatera thuringiaca). No lavatēras atšķirama pēc 3 brīvām (ne saaugušām) ārkausa lapām. Salīdzinājumā ar citām malvām stublāja lapa dalīta vai staraini šķelta ovālās līdz iegarenās plūksnās (nevis lapa sekli daivaina, vesela vai dziļi šķelta šaurās plūksnās), uz stublāja nav zīdainu vai tikai vienkāršu matiņu, ziedi pa vienam lapas žāklē (ne pušķos pa 3), vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas (nevis aptuveni vienāda garuma).
Rather rare. Naturalized. Solitarily specimens in wastes, on roadsides, at gardens and along railways.
Изредка. Одичавший вид. Единичные экземпляры в сорных местах, по обочинам дорог, у огородов и вдоль железных дорог.
