daudzziedu zemzālīte

Luzula multiflora (Ehrh.) Lej.

Luzula multiflora (Ehrh.) Lej. attēls

latviski: daudzziedu zemzālīte

angliski: heath Wood-rush

vāciski: Vielblütige Hainbinse

zviedriski: ängsfryle

igauniski: mitmeõiene piiphein

lietuviski: daugiažiedis kiškiagrikis

krieviski: ожика многоцветковая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Luzula multiflora (Ehrh.) Lej. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-45 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, augs veido diezgan blīvu ceru. Lapas pamīšus, blīvi stublāja apakšdaļā, lineāri lancetiskas vai lineāras. Stublāja augšdaļā 1-3 lapas. Lapas gals tulznveidīgs, biezāks. Apakšdaļā lapa klāta ar gariem, gaišiem matiņiem. Ziedi čemurveidīgā ziedkopā no 5-10 zariņiem. Katra zariņa galā 3-14 ziedi. Seglapa garāka vai tikpat gara, cik ziedkopa. Putekšņlapas 6, apziedņa lapas vienādas, apziednis sārti brūns, apmēram olveidīgās pogaļas garumā. Pogaļas knābītis ļoti īss, strups. Zied no maija līdz jūnijam.

Izplatība:

Ļoti mainīga izskata, plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādos mežos, krūmājos, mēreni sausās pļavās un atmatās. Raksturīga suga augu sabiedrībās graudzāļu - sīkkrūmu pļavās: Cl. Nardo-Callunetea.

Īpašas norādes:

Savstarpēji daudzziedu (L. multiflora), bālganā (L. pallidula) un lauka (L. campestris) zemzālīte ir visai līdzīgas un grūti atšķiramas. Nosakot augu, uzmanība jāpievērš apziedņa lapām (vienādas vai iekšējās īsākas nekā ārējās), zariņu skaitam ziedkopā (tipiskai lauka zemzālītei to ir acīm redzami maz), seglapas garumam, kā arī pogaļas garumam attiecībā pret apziedni.

Common. Solitarily specimens and groups in forests, shrubs, meadows and on fallow-lands. Another close species - L. pallidula - occurs in similar habitats, but is less common.

Часто. Единичные экземпляры и группы в лесах, кустарниках, на лугах и залежах. Другой близкий вид – L. pallidula – в похожих местообитаниях, однако встречается сравнительно реже.

Līdzīgās sugas

  • Luzula pallidula Kirschner (bālganā zemzālīte)

    Ļoti līdzīga ir bālganā zemzālīte (L. pallidula Kirschner, syn. L. pallescens (Wahlenb.) Sw.), kas veido salīdzinoši skrajāku ceru. Augs parasti (bet ne vienmēr) ir bāli zaļš, seglapa tikpat gara vai garāka nekā ziedkopa, kam katra zariņa galā 6-14 ziedi. Raksturīgākā atšķirības pazīme ir nevienādās apziedņa lapas: iekšējās mazliet īsākas un strupākas nekā ārējās. Apziedņa lapas rūsganas līdz gaišbrūnas. Pogaļa gaišbrūna, olveidīga, ar īsu un strupu knābīti, tikpat gara, cik iekšējās apziedņa lapas. Zied maijā, jūnijā. Sastopama retāk nekā daudzziedu zemzālīte.

Apskati citas sugas: