Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Stublājs vienmēr plakans (pataustīt!), tievs, stāvs. Saknenis ložņājošs. Augs veido vidēji blīvu ceru. Lapu makstis brūnas. Piezemes lapu diezgan daudz, tās stāvas, īsākas nekā stublājs. Uz stublāja 1-2 īsas lapas. Ziedkopa - terasskara - skraja, ar dažiem zariņiem. Garākā seglapa pārsniedz terasskaru. Apziedņa lapas strupas, brūnas, ar zaļganu joslu vidū. Auglis - olveidīga, strupa un tumšbrūna pogaļa, kas nedaudz pārsniedz apziedņa lapas. Pogaļas knābītis īss, pastrups. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas dažādās mitrās vietās upju, ezeru un dīķu krastos, uz meža ceļiem, mitrās nezālienēs un atmatās.
Īpašas norādes:
Ārēji līdzīgs maigajam (J. tenuis) donim, taču viegli atšķirams pēc plakana (ne apaļa) stublāja, strupām, brūnām, pie pogaļas piekļautām (nevis zaļgandzeltenām, smailām, no pogaļas atstāvošām) apziedņa lapām.
Very common. Scarce groups in wet places at water-bodies, on forest roads, in wet wastes and on fallow-lands.
Повсеместно. Изреженные группы на мокрых местах по близости водоемов, на лесных дорогах, в мокрых сорных местах и на залежах.
