zilganā kelērija

Koeleria glauca (Schrad.) DC.

Koeleria glauca (Schrad.) DC. attēls

latviski: zilganā kelērija

angliski: dune Hair-grass

vāciski: Blaugrünes Schillergras

zviedriski: tofsäxing

igauniski: vesihaljas haguhein

lietuviski: melsvoji kelerija

krieviski: тонконог сизый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Koeleria glauca (Schrad.) DC. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs ar zilganu nokrāsu, veido blīvu ceru. Veģetatīvos dzinumus pa 2-3 apņem iepriekšējo gadu lapu makstis, pie pamata tie ir platāki. Stiebrs stāvs, slaids, kails un stīvs, apakšdaļā blīvi aplapots, uz stiebra lapu maz. Lapas pacietas, uzritinātas (pl ap 0.3 cm), abpusēji klātas ar matiņiem vai dzelonīšiem. Lapas mēlīte īsa un strupa. Ziedkopa - līdz 20 cm gara, blīva, vairāk vai mazāk cilindriska skara. Vārpiņas īsas (ga 0.4-0.5 cm), parasti ar 2 ziediem. Vārpiņas plēksnes vārpiņas garumā, strupas tāpat kā zieda plēksnes. Akota nav. Auglis - sīks grauds (ga ap 0.2 cm) ar piedevu galā. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Sausu augteņu un stepes suga centrālajā un austrumu Eiropā, kā arī centrālajā un rietumu Āzijā.

Latvijā reti un nevienmērīgi, biežāk piejūrā un Daugavas ielejā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas sausos priežu mežos, kāpās, sausās pļavās ar skraju veģetācijas segumu. Raksturīga suga nesaslēgtās augu sabiedrībās uz dolomītiem un kaļķiežiem: Cl. Sedo-Scleranthetea, All. Koelerion glaucae un ar skraju daudzgadīgo augāju segtās jūrmalas kāpās: Cl. Corynephoretea canescentis, All. Galio-Koelerion.

Īpašas norādes:

No citām graudzālēm diezgan viegli atšķirama suga. Līdzīga citām kelērijām, taču sastopama salīdzinoši visbiežāk. Atšķiršanai no citām kelērijām vērība jāpievērš strupajām (ne smailajām) vārpiņas un ārējām zieda plēksnēm, veģetatīvos dzinumus pa 2-3 apņem veco lapu makstis un tie pie pamata ir platāki (nevis dzinumi pa 1, tos neapņem vecās lapas), skara slaida un šaura (nevis izspūrusi).

Rare and unequally. Mostly along coastline and in the Daugava valley. Groups of various size in dry pine forests, dunes, on hillslopes and in dry meadows with a sparse cover of vegetation.

Неравномерно и редко. Преимущественно вдоль побережья и в долине р.Даугава. Группы разной величины в сухих сосновых лесах, по склонам холмов, а также на сухих лугах с незадерненным растительным покровом.

Apskati citas sugas: