Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ar 3 drīksnām, bet augļa pūslītis ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti. Parasti veido nelielu ceru. Saknenis īss. Lapas lineāras (pl 0.2-0.4 cm), daudz īsākas nekā stublājs. Stublāja galotnē 1 iegarena (ga 1.5-3 cm) vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās atstatu 2-3 iegarenas (ga 1.5-3 cm) sievišķo ziedu vārpiņas, no kurām apakšējā vārpiņa manāmi attālināta, dažreiz pat tuvu stublāja pamatam. Sievišķo vārpiņu seglapas lineāras, garas, īpaši apakšējai vārpiņai, tomēr seglapas nepārsniedz galotnes vīrišķo vārpiņu. Pūslītis zaļganbrūns, galā divzobains, abpus galam sīkzobains. Segplēksne zaļganbrūna, ar šauru, plēvjainu apmali, gals īsi nosmailots, īsāka nekā pūslītis. Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Diezgan mainīga izskata, plaši izplatīts augs Eiropā, dažviet Āzijā un Āfrikā. Eiropas ziemeļdaļā sastopams gandrīz tikai Baltijas jūras piekrastē.
Latvijā ļoti reta suga valsts ziemeļaustrumos, jūras tuvumā. Vecas XIX gs. atradnes arī pie Tukuma un Limbažiem. Sastopamība Kurzemē ir apstiprināta ar jaunu atradumu (Mērsrags).
Biotopi:
Lai gan Igaunijas rietumu daļā gar jūru un Zviedrijas austrumu piekrastē iepretim Latvijai mitrās, sāļainās piejūras pļavās sugas nelielas grupas sastopamas regulāri, Latvijā attālinātais grīslis konstatēts tikai Latvijas - Igaunijas valsts robežas tuvumā netālu no jūras. Sk. "Izplatība" - jauns atradums (Mērsrags).
Īpašas norādes:
Grūti atšķirama suga. No citiem grīšļiem vislīdzīgākais Hosta grīslim (C. hostiana). Atšķirams pēc neliela, bet salīdzinoši blīvāka cera, ložņājošus dzinumus neveido (nevis cers skrajš, augs veido īsus dzinumus), apakšējā sievišķo ziedu vārpiņa ļoti attāla (nevis visas vārpiņas stublāja augšējā pusē vai trešdaļā), gan pūslītis, gan segplēksne zaļganbrūnā krāsā (nevis pūslītis zaļš, bet segplēksne tumšbrūna).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. One vicinity in the northern part. Small groups in meadows. A new find also in W-Latvia.
Редчайший. Одно местопроизрастание в северной части. Подтверждено произрастание также в западной части - имеется новый сбор. Маленькие группы на лугах.
