Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti bagātīgi zaro, zari stāvi, pretēji. Augs klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Stublāja apmatojums īss un blīvs. Dziedzermatiņi atrodas lapu apakšpusē un uz stublāja posmu mezgliem. Lapas zaļas, bez spīduma, sēdošas, olveidīgas, katrā pusē ar vienmērīgi izvietotiem 5 vai 7 zobiņiem. Ziedi skrajā vārpā stublāja un zaru galā. Divlūpainais vainags (ga 0.7-1.2 cm) balts vai blāvi violets, apakšlūpa daudz lielāka, ar dzeltenu plankumu pie pamata. Seglapas stāvas vai tikai mazliet atstāv. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Rostkova žibulītis (iekļaujot trīs pasugas: E.r. ssp. rostkoviana, E.r. ssp. fennica (šis taksons parasti tiek aplūkots tikai kā varietāte: E.r. var. fennica (Kihlm.) Jalas), E.r. ssp. montana (Jord.) Wettst., kas visas Latvijā aplūkotas kā patstāvīgas sugas) ir Eiropas un Rietumāzijas suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā, sevišķi valsts austrumdaļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās, upju krastu nogāzēs, kā arī ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. Rostkova, Somijas un kalnu žibulīša savstarpējās atšķirības pazīmes skatīt sugas apraksta daļā. Citas raksturīgākās pazīmes, kas atšķir no pārējiem žibulīšiem, ir: vienkārši matiņi un dziedzermatiņi uz stublāja vai lapu apakšpuses, vainags parasti balts, zieda apakšlūpa liela. Nav raksturīgs: spīdīgas lapas, gari lejupvērsti matiņi uz stublāja un zariem, kails stublājs, violeti sārti ziedi.
Rather common (especially eastern part). Solitarily specimens and groups of various size in meadows, on fallow-lands and roadsides and along railways. Three subspecies of Euphrasia rostkoviana (E.r. ssp. rostkoviana, E.r. ssp. fennica, E.r. ssp. montana) are considered in Latvia separate species of which E. montana has been found only once in the beginning of the 20th century.
Довольно часто, особенно в восточной части. Единичные экземпляры и группы на лугах, залежах, а также по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Три подвида очанки Ростковиуса (E.r. ssp. rostkoviana, E.r. ssp. fennica, E.r. ssp. montana) рассматриваются в Латвии в качестве самостоятельных видов, из которых E. montana найдена однажды а начале 20-ого века.
