pļavas zeltauzīte

Trisetum flavescens (L.) P.Beauv.

Trisetum flavescens (L.) P.Beauv. attēls

latviski: pļavas zeltauzīte

angliski: yellow Oat-grass

vāciski: Gold-Grannenhafer

zviedriski: gullhavre

igauniski: aas-koldkaer

lietuviski: gelsvoji visgė

krieviski: трищетинник желтый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Trisetum flavescens (L.) P.Beauv. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 30-80 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs veido skraju ceru, aptaustot ļoti mīksts. Visas auga daļas (stiebrs, lapas, maksts) klātas ar mīkstiem, gariem matiņiem. Stiebrs stāvs. Lapas šauras (pl 0.2-0.5 cm). Mēlīte strupa (ga ap 0.3 cm), zobaina. Skara blīva, gara (ga 5-12 cm). Vārpiņas ass apmatota, vārpiņas dzeltenīgas. Vārpiņā 2 divdzimumu ziedi. Vārpiņas plēksnes smailas. Ārējā zieda plēksne ar garu, lauzītu akotu, plēksne galā sarmataina. Kalluss blīvi apmatots ar 0.03-0.05 cm gariem matiņiem. Auglis - grauds (ga ap 0.3 cm) ar īsu piedevu galā. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Mainīga izskata suga Eiropā, kā ietvaros nodala 3 pasugas.

Latvijā nereti, valsts ZA daļā sasniedz vienlaidu areāla robežu un sastopama ļoti reti.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Augs kopumā ir mīksti pūkains, ko piešķir apmatojums un zeltaini dzeltens. Raksturīgi ir arī garie akoti. Pēc šo pazīmju kopuma diezgan viegli atšķirama no citām iespējami līdzīgām graudzālēm. Ļoti līdzīga Sibīrijas zeltauzītei (T. sibiricum). Abu sugu atšķirības skatīt sugas apraksta daļā.

Not rare except northeastern-most regions. Groups in meadows, on fallow-lands and roadsides. Trisetum sibiricum found once in the eastern part.

Нередко, кроме крайних северо-восточных регионов. Группы на лугах и залежах, а также по обочинам дорог. Trisetum sibiricum найден однажды в восточной части.

Līdzīgās sugas

  • Trisetum sibiricum Rupr. (Sibīrijas zeltauzīte)

    Latvijas austrumdaļā vienreiz XX gs. 70.gados konstatēta arī Sibīrijas zeltauzīte (Trisetum sibiricum Rupr.), kas plaši sastopama Sibīrijā un Austrumeiropā; Baltijas valstīs tā ir areāla rietumu - ziemeļrietumu nomalē. Ļoti līdzīga pļavas zeltauzītei. Tā ir mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas, kas savstarpēji atšķiramas pēc stiebra garuma (līdz vai vairāk nekā 40 cm), ziedkopas lieluma, skaras zarojuma blīvuma, kā arī lapu platuma un apmatojuma. No pļavas zeltauzītes droši atšķirama tikai pēc šādām pazīmēm: pie ārējās zieda plēksnes pamata esošais audu pabiezinājums - kalluss - kails vai ar izklaidus ļoti īsiem (ga līdz 0.02 cm) matiņiem (nevis blīvi apmatots ar 0.03-0.05 cm gariem matiņiem), ārējās zieda plēksnes mugurpuse visā garumā ar īsiem dzelonīšiem (nevis tikai galā sarmataina). Akots atliekts (nevis lauzīts). Zied no jūnija līdz augustam. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā. Meklējama upju palieņu pļavās valsts austrumdaļā.

Apskati citas sugas: