pļavas pulkstenīte

Campanula patula L.

Campanula patula L. attēls

latviski: pļavas pulkstenīte

angliski: spreading Bellflower

vāciski: Wiesen-Glockenblume

zviedriski: ängsklocka

igauniski: harilik kellukas

lietuviski: pievinis katilėlis

krieviski: колокольчик раскидистый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Campanula patula L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-60 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Sakne tieva, vārpstveida. Stublājs stāvs, kails (dažreiz pie pamata apmatots), augšdaļā zaro, parasti piecšķautņains. Piezemes lapu nedaudz, tās no eliptiskām līdz otrādi lancetiskām (ga 6-12 cm, pl 1.5-2 cm), ar īsu kātu un rantainu malu. Stublāja lapas daudz šaurākas un mazākas, šauri lancetiskas vai lineāras, sēdošas vai gandrīz sēdošas. Stublāja lapu gals smails, pamats ķīļveida. Ziedi stublāja galotnē un zaru galos veido plašu skaru. Kauslapas stāvas, īlenveidīgas, aptuveni divreiz īsākas nekā zilās un līdz pusei saaugušās vainaglapas (ga 1.5-2.5 cm). Vainags piltuvveida. Vainaglapas galā atliektas, daivas savstarpēji attālas. Aptuveni ziedkāta vidū ir 2 īlenveidīgas pieziedlapas. Auglis - pogaļa. Zied no maija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Eiropas lielākajā daļā un Rietumāzijā sastopama suga.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:

Atklātu augteņu suga dažādās pļavās, skrajos krūmājos, upju krastu terasēs un mežmalās. Sastopama dažāda lieluma grupās. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, All. Arrhenatherion elatioris.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga divām citām pulkstenīšu sugām ar šaurām (šauri lancetiskām vai lineārām) lapām: dižajai (C. persicifolia) un apaļlapu (C. rotundifolia) pulkstenītei. Tomēr viegli atšķirama pēc plašās galotnes ziedu skaras (nevis ziedu maz, tie skrajā galotnes ķekarā), vainags piltuvveida, šķelts līdz pusei, vainaglapas galā atliektas un savstarpēji attālas (nevis vainags zvanveida, sekli šķelts). Bez tam dižās pulkstenītes ziedi ir daudz lielāki, augļlapas drīksnas garākas nekā irbulis.

Common. Groups in meadows, sparse shrublands, at the forest egdes.

Часто. Группы на лугах, закустаренных залежах и по лесным опушкам.

Apskati citas sugas: