divšķautņu asinszāle

Hypericum perforatum L.

Hypericum perforatum L. attēls

latviski: divšķautņu asinszāle

angliski: perforate St John’s-wort

vāciski: Tüpfel-Hartheu

zviedru: äkta johannesört

igauņu: liht-naistepuna

lietuviešu: paprastoji jonažolė

krievu: зверобой пронзенный

  • hypericum-perforatum-l
  • hypericum-perforatum-l-B
  • hypericum-perforatum-l-C

Izplatība kartē

Hypericum perforatum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hypericum perforatum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) asinszāļu dzimtas lakstaugs. Augs kails. Stublājs stāvs, divšķautņains, bez dobuma, zaro. Lapas uz stublāja un zariem sēdošas, pretējas, eliptiskas (ga 0.7-3 cm, pl 0.3-1.5 cm), ar daudziem caurspīdīgiem un dažiem melniem dziedzeriem. Šādu ar dziedzeriem klātu lapu (īpaši labi tas saskatāms pretgaismā) sauc par caurumotu lapu. Plātnes mala gluda, gals strups, pamats ieapaļš. Ziedi stublāja galā skrajā skarā. Kauslapas un vainaglapas pa 5, klātas ar tumšiem dziedzeriem tāpat kā ziedkāts. Kauslapas smailas. Vainaglapas dzeltenas (ga 0.5-1 cm). Auglis - pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Plaši Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga, kas ieviesta citos kontinentos.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mežmalās un upju krastos. Abu tekstā minēto sugu izplatība un biotopi Latvijā ir līdzīgi.

Īpašas norādes:

Ārstniecības augi. Divšķautņu asinszāli ārstniecībā izmanto daudz biežāk; daži autori plankumaino asinszāli neuzskata par vērā ņemamu ārstniecības augu. Abas sugas no līdzīgās pūkainās asinszāles (H. hirsutum) atšķiramas pēc kaila stublāja un lapām (nevis ar matiņiem). Savstarpēji divšķautņu un plankumainā asinszāle atšķiramas pēc stublāja (attiecīgi: divšķautņains bez dobuma vai četršķautņains ar dobumu), dziedzerainām lapām (ar caurspīdīgiem un melniem vai tikai ar melniem dziedzeriem), zieda kauslapām (smailas vai strupi olveidīgas).

Both common. Solitarily specimens and groups in meadows, on fallow-lands, at the forest edges and on hillsides.

Оба вида часто. Единичные экземпляры и группы на лугах и залежах, по лесным опушкам и склонам холмов.

Līdzīgās sugas

  • Hypericum maculatum Crantz (plankumainā asinszāle)

    Ļoti līdzīga ir plankumainā asinszāle (Hypericum maculatum Crantz). Auga ārējais izskats, zarojums un lielums neatšķiras no divšķautņu asinszāles. Atšķirīgās pazīmes ir šādas: raksturīgs strupi četršķautņains, dobs stublājs. Lapas ar melniem un bez caurspīdīgiem dziedzeriem. Ziedu kauslapas strupas, olveidīgas. Citas pazīmes, izplatību un izmantošanu - skatīt pie divšķautņu asinszāles.

Apskati citas sugas: