Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-70 cm) asinszāļu dzimtas lakstaugs. Augs kails. Stublājs stāvs, divšķautņains, bez dobuma, zaro. Lapas uz stublāja un zariem sēdošas, pretējas, eliptiskas (ga 0.7-3 cm, pl 0.3-1.5 cm), ar daudziem caurspīdīgiem un dažiem melniem dziedzeriem. Šādu ar dziedzeriem klātu lapu (īpaši labi tas saskatāms pretgaismā) sauc par caurumotu lapu. Plātnes mala gluda, gals strups, pamats ieapaļš. Ziedi stublāja galā skrajā skarā. Kauslapas un vainaglapas pa 5, klātas ar tumšiem dziedzeriem tāpat kā ziedkāts. Kauslapas smailas. Vainaglapas dzeltenas (ga 0.5-1 cm). Auglis - pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Plaši Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga, kas ieviesta citos kontinentos.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas pļavās, atmatās, krūmājos, mežmalās un upju krastos. Abu tekstā minēto sugu izplatība un biotopi Latvijā ir līdzīgi.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augi. Divšķautņu asinszāli ārstniecībā izmanto daudz biežāk; daži autori plankumaino asinszāli neuzskata par vērā ņemamu ārstniecības augu. Abas sugas no līdzīgās pūkainās asinszāles (H. hirsutum) atšķiramas pēc kaila stublāja un lapām (nevis ar matiņiem). Savstarpēji divšķautņu un plankumainā asinszāle atšķiramas pēc stublāja (attiecīgi: divšķautņains bez dobuma vai četršķautņains ar dobumu), dziedzerainām lapām (ar caurspīdīgiem un melniem vai tikai ar melniem dziedzeriem), zieda kauslapām (smailas vai strupi olveidīgas).
Both common. Solitarily specimens and groups in meadows, on fallow-lands, at the forest edges and on hillsides.
Оба вида часто. Единичные экземпляры и группы на лугах и залежах, по лесным опушкам и склонам холмов.
