vilku kārkls

Salix rosmarinifolia L. (syn. S. repens ssp. rosmarinifolia (L.) Čelak.)

Salix rosmarinifolia L. attēls
  • vilku kārkls attēls
  • vilku kārkls attēls

latviski: vilku kārkls

angliski:

vāciski: Rosmarin-Weide

zviedriski: rosmarinvide

igauniski: hundipaju

lietuviski: pelkinis karklas

krieviski: ива розмаринолистная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Salix rosmarinifolia L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Neliels (ga 0.3-1.4 m) vītolu dzimtas krūms. Pumpuri sīki, brūni, īsi apmatoti. Zari stāvi vai pacili, miza pelēkbrūna. Lapas iegareni lancetiskas līdz lineāras (ga 3-6 cm, pl 0.3-1.2 cm), kāts īss (ga 0.3-0.5 cm). Plātnes virspuse kaila, mala gluda, lapas plakanas, mala parasti nav (vai tikai mazliet) ieritināta, gals gari smails. Lapas apakšpuse gaišāka, apmatota. Raksturīgi 10-12 sāndzīslu pāri. Zied lapām plaukstot. Spurdzes olveidīgas līdz lodveida (ga 1-2.5 cm). Vīrišķo ziedu putekšnīcas dzeltenas. Sievišķo ziedu drīksnas brūnsarkanas, sēklotne ar garu kātu, apmatota. Zied aprīlī, maijā.

Izplatība:

Mainīga izskata suga Eirāzijā. Daži autori to aplūko kā ložņu kārkla pasugu S. repens ssp. rosmarinifolia.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas mēreni sausos līdz pārmitros biotopos pļavās, mežos, purvos un ūdenstilpju krastos.

Īpašas norādes:

No retā, tikai Baltijas jūras piekrastē sastopamā ložņu kārkla (S. repens) grūti atšķirama suga. Atšķirams pēc salīdzinoši skrajāk apmatotām lapām; lapām apmatojuma dēļ nekad nav sudrabaini iepelēka nokrāsa. Lapas iegareni lancetiskas līdz lineāras (nevis eliptiskas), šķiet manāmi slaidākas, augļu spurdzes olveida vai lodveida (nevis cilindriskas), lapai 10-12 (ne 4-8) sāndzīslu pāri, gals gari (nevis pēkšņi) smails.

Common. Groups of various size in from moderately dry to wetland habitats: meadows, forests, mires and at water-bodies.

Часто. Группы разной величины в умеренно сухих до переувлажненных местообитаниях: на лугах, в лесах и болотах и по берегам водоемов.

Apskati citas sugas: