Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels (ga 0.3-1.4 m) vītolu dzimtas krūms. Pumpuri sīki, brūni, īsi apmatoti. Zari stāvi vai pacili, miza pelēkbrūna. Lapas iegareni lancetiskas līdz lineāras (ga 3-6 cm, pl 0.3-1.2 cm), kāts īss (ga 0.3-0.5 cm). Plātnes virspuse kaila, mala gluda, lapas plakanas, mala parasti nav (vai tikai mazliet) ieritināta, gals gari smails. Lapas apakšpuse gaišāka, apmatota. Raksturīgi 10-12 sāndzīslu pāri. Zied lapām plaukstot. Spurdzes olveidīgas līdz lodveida (ga 1-2.5 cm). Vīrišķo ziedu putekšnīcas dzeltenas. Sievišķo ziedu drīksnas brūnsarkanas, sēklotne ar garu kātu, apmatota. Zied aprīlī, maijā.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eirāzijā. Daži autori to aplūko kā ložņu kārkla pasugu S. repens ssp. rosmarinifolia.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas mēreni sausos līdz pārmitros biotopos pļavās, mežos, purvos un ūdenstilpju krastos.
Īpašas norādes:
No retā, tikai Baltijas jūras piekrastē sastopamā ložņu kārkla (S. repens) grūti atšķirama suga. Atšķirams pēc salīdzinoši skrajāk apmatotām lapām; lapām apmatojuma dēļ nekad nav sudrabaini iepelēka nokrāsa. Lapas iegareni lancetiskas līdz lineāras (nevis eliptiskas), šķiet manāmi slaidākas, augļu spurdzes olveida vai lodveida (nevis cilindriskas), lapai 10-12 (ne 4-8) sāndzīslu pāri, gals gari (nevis pēkšņi) smails.
Common. Groups of various size in from moderately dry to wetland habitats: meadows, forests, mires and at water-bodies.
Часто. Группы разной величины в умеренно сухих до переувлажненных местообитаниях: на лугах, в лесах и болотах и по берегам водоемов.
