kalnu asinszāle

Hypericum montanum L.

Hypericum montanum L. attēls
  • kalnu asinszāle attēls
  • kalnu asinszāle attēls

latviski: kalnu asinszāle

angliski: pale St John’s-wort

vāciski: Berg-Hartheu

zviedriski: bergjohannesört

igauniski: mägi-naistepuna

lietuviski: kalninė jonažolė

krieviski: зверобой горный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hypericum montanum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-70 cm) asinszāļu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezaro, kails. Lapas pa pāriem visā stublāja garumā, tomēr gandrīz horizontāli atstāvošie lapu pāri cits no cita attālu, īpaši skraji augstāk par stublāja vidu. Lapas iegarenas (ga 3-6 cm, pl 0.6-1.5 cm), visplatākās zemāk par vidu, sēdošas, mala gluda, gals nosmailots vai strups (apakšējām), pamats ieapaļš. Ziedi blīvā un diezgan mazziedainā (visbiežāk 3-10 ziedi) skarā stublāja galotnē. Vainaglapas dzeltenas (ga 0.9-1.4 cm). Kauslapas šauri lancetiskas, aptuveni divreiz īsākas nekā vainaglapas, kauslapu mala smaili zobaina, katra zobiņa galā tumšs dziedzeris. Auglis - olveida pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Eiropas rietumu un centrālajā daļā, arī dažviet Āfrikā un Mazāzijā sastopama suga. Baltijas valstīs sasniedz sugas izplatības tālākos ziemeļaustrumu punktus.

Latvijā ļoti reti Daugavas ielejā Viduslatvijā.

Biotopi:

Baltijas reģionā visbiežāk uz kaļķaina substrāta. Arī Latvijā atrasta skrajā pļavveida laucē Daugavas krastā uz dolomīta. Tikai atsevišķi eksemplāri.

Īpašas norādes:

Atšķirībā no citām asinszālēm stublājs skraji aplapots, ziedu ķekars blīvs un mazziedains, stublājs kails, lapas pamats noapaļots, šauri lancetisko kauslapu zobainā mala ar tumšiem dziedzeriem (stublājs nekad nav apmatots, ziedkopa nekad nav skraja skara ar vairākiem sānzariem).

Very rare. Solitarily specimens in a dry meadow on dolomites in the Daugava valley.

Редчайший. Единичные экземпляры на суходольном лугу на доломитовых отложениях в долине р.Даугава.

Apskati citas sugas: