Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vidējs vai liels (augstums līdz 15 m) vītolu dzimtas koks, nereti krūmveidīgs. Zari ar zilganu apsarmi. Mizas pamatkrāsa vecākiem zariem brūna vai olīvzaļa, jauniem - arī dzeltenīga. Nolobīta miza iekšpusē spilgti dzeltena. Pumpuri smaili. Lapas lancetiskas (ga 7-10 cm, pl 1.5-3 cm), gals smails, mala zāģzobaina, plātne kaila, kāts īss (ga 0.5-1.5 cm). Pielapes pussirdsveidīgas, parasti nokrītošas. Zied pirms lapu plaukšanas. Ziedu spurdzes apmatotas, blīvi cilindriskas (ga 2-5 cm). Sievišķo ziedu sēklotne kaila, auglenīcas kātiņs ļoti īss. Vīrišķie ziedi ar 2 kailām putekšņlapām, putekšnīcas dzeltenas. Ziedplēksne ar tumšu galu. Zied aprīlī.
Izplatība:
Mainīga izskata, neregulāri izplatīta Eiropas suga. Tās ietvaros nodala vairākas pasugas, tajā skaitā arī šeit patstāvīgas sugas rangā aplūkoto smaillapu vītolu (smaillapu vītola pamatareāls ir Austrumeiropā, teritorijā uz austrumiem no Latvijas, varbūt sasniedzot valsts DDA daļu). Daži autori varietātes vai pasugas rangā no smiltāja vītola Latvijā nodala Pomerānijas vītolu (S. daphnoides var. pomeranica W.D.J.Koch), kas ir vietējais (nevis ieviests) krūms.
Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi sastopama suga, galvenokārt piejūrā (kultivē kāpu nostiprināšanai) un Daugavas un Gaujas ielejā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri vai grupas smilšainos upju krastos, kāpās.
Īpašas norādes:
Pēc zaru zilganās apsarmes smiltāja un smaillapu vītols viegli atšķirami no citiem vītoliem. Savstarpēji grūti atšķirami (sk. sugas apraksta daļu). Minētie taksoni savstarpēji veido grūti atšķiramus hibrīdus.
Rather rare (S. daphnoides). Mostly in the Daugava and Gauja river valleys on sandy riverbanks. Also cultivated in coastal dunes. Another similar species Salix acutifolia is not native in Latvia but is quite frequently cultivated along coastline to fix moving sands, here and there running wild.
Изредка (S. daphnoides). Преимущественно в долинах рек Даугава и Гауя, где произрастает на песчаных берегах. Культивируется для укрепления приморских дюн. Другой близкий вид - ива остролистная (Salix acutifolia) - в диком состоянии в Латвии не растет, а культивируется для укрепления приморских дюн, местами дичает.
