Apraksts:
Viengadīgs, sīks (ga 5-20 cm) cūknātru dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Stublājs stāvs, sarkanīgi brūns, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem, parasti nezaro (reti augšdaļā 1-2 īsi pretēju zaru pāri). Stublāja apakšējais posms garāks nekā lapas. Lapas ovālas (ga 0.5-2.5 cm, pl 0.3-0.9 cm), uz stublāja nedaudz, pretējas, pacietas un sukulentas. Ziedi 4-20, nelielā, vienpusējā ķekarveida ziedkopā seglapu žāklēs stublāja galotnē. Kauss brūnsarkans, apmatots, divlūpains, apmēram stobriņa garumā. Vainags gaiši sārts (ga ap 1 cm), sānskatā irbulis nepārsniedz vainaga garumu. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Ļoti šaura areāla jūras piekrastes suga Ziemeļeiropā. Dažreiz Dienvidsomijas piekrastē sastopamos eksemplārus ar dažiem sānzaru pāriem nodala atsevišķā pasugā.
Latvijā ļoti reti. Ir tikai seni dati.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri piejūras pļavās, ieskaitot piejūras ezeru pļavas.
Īpašas norādes:
Līdzīgs lauka (O. verna) un parastajam (O. vulgaris) sārtžibulītim. Diezgan uzskatāma atšķirības pazīme ir pacietas, sukulentas (nevis mīkstas) lapas, stublājs nezarots vai zari īsi, stāvi (nevis stublājs zarains vai zari lokveidīgi stāvi), lapu uz stublāja maz (nevis daudz), kauss brūnsarkans (nevis zaļš), irbulis sānskatā nepārsniedz (nevis pārsniedz) vainagu.
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.
Very rare. Included among very likely extinct species, however, still possible in coastal meadows. Solitarily specimens in coastal meadows.
Редчайший. Включен в число исчезнувших видов, хотя произрастание вполне возможно на приморских лугах. Единичные экземпляры на приморских лугах.