cietmatainā mārsmilga

Hierochloё hirta (Schrank) Borbás

Hierochloё hirta (Schrank) Borbás attēls

latviski: cietmatainā mārsmilga

angliski: hairy Holy-grass

vāciski: Rauhes Mariengras

zviedriski: älvmyskgräs

igauniski: harjas-lõhnhein

lietuviski: plaukuotoji stumbražolė

krieviski: зубровка мохнатая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hierochloё hirta (Schrank) Borbás karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Cini neveido. Saknenis ložņājošs. Stiebrs stāvs, gluds, kails. Lapas diezgan platas (pl 0.3-0.7 cm), ar izklaidus matiņiem, gludas un pārlocītas. Lapas maksts kaila, mēlīte īsa, ādaina un trīsstūraina (ga ap 0.3 cm). Ziedi skrajā skarā stiebra galā. Ziedu skarai (ga 5-15 cm) iegareni piramidāls apveids. Vārpiņas eliptiskas vai plati eliptiskas (ga 0.3-0.5 cm). Vārpiņā 3 ziedi, no kuriem apakšējie ir putekšņlapu (vīrišķie), bet augšējais - divdzimumu zieds. Vārpiņas spīdīgas, ar dzeltenīgi brūnu nokrāsu. Vārpiņas plēksnes lancetiskas, vienāda garuma. Apakšējo (vīrišķo) ziedu ārējā zieda plēksnes apmale blīvi klāta ar gariem (ga 0.1 cm) matiņiem. Ārējā zieda plēksne ar īsu (ga ap 0.1 cm) akotu, kas tik tikko redzams ārpus vārpiņas. Saberzējot augu, jūtama mārsmilgām raksturīgā kumarīna smarža. Auglis - iegareni olveidīgs grauds. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:

Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā sastopama suga. Nodala vairākas pasugas. Daži autori cietmataino un smaržīgo mārsmilgu aplūko kā vienu sugu - H. odorata s.l. Vēl citi autori nodala tikai H. odorata s.l. ar daudzām pasugām.

Latvijā abas aplūkotās sugas sastopamas diezgan bieži.

Biotopi:

Parasti veido dažāda lieluma grupas sausieņu un palieņu pļavās, skrajos mežos, atmatās, gar dzelzceļiem un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Latvijā sastopamās 4 mārsmilgu sugas (5 sugas, ja Baltijas mārsmilgu aplūko kā patstāvīgu sugu) savstarpēji ir ļoti līdzīgas un grūti nodalāmas (sk. sugas aprakstu). Būtiskākās atšķirības pazīmes ir ciņainums (veido cini vai nē), zieda plēkšņu apmatojums, ziedu skaras forma un blīvums. Noteikšanu daļēji atvieglo tas, ka ložņu (H. repens) un dienvidu mārsmilga (H. australis) Latvijā ir ļoti retas sugas.

Rather common (both species). Groups in various wet to dry meadows, scarce woodlands, on roadsides and along railways.

Довольно часто (оба вида). Группы на сухих и заливных лугах, в изреженных лесах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Hierochloё odorata (L.) P.Beauv. s.str. (smaržīgā mārsmilga)

    Ļoti līdzīga ir smaržīgā mārsmilga (H. odorata (L.) P.Beauv. s.str.). Atšķirības pazīmes no cietmatainās mārsmilgas ir ļoti mazas: uz vīrišķo (apakšējo) ziedu ārējās zieda plēksnes malas ir maz skraju matiņu. Akots uz ārējās zieda plēksnes nemanāms. Skaras garums parasti nepārsniedz 8 cm. Pārējās pazīmes kā cietmatainajai mārsmilgai. Vēl daži autori pasugas rangā nodala H. odorata ssp. baltica G.Weim., syn. H. baltica (G.Weim.) Czerep. - Baltijas mārsmilgu, kas ļoti maz atšķiras no tipiskas smaržīgās mārsmilgas: pēc vīrišķo ziedu ārējās zieda plēksnes plati plēvjainas apmales, akota nav, plēksnes vidusdzīsla beidzas pirms plēvjainās apmales (nevis sasniedz plēksnes bez plēvjainas apmales galu).

Apskati citas sugas: