dienvidu mārsmilga

Hierochloё australis (Schrad.) Roem. et Schult.

Hierochloё australis (Schrad.) Roem. et Schult. attēls

latviski: dienvidu mārsmilga

angliski: southern Holy-grass

vāciski: Südliches Mariengras

zviedriski: finskt myskgräs

igauniski: lääne-lõhnhein

lietuviski: pietinė stumbražolė

krieviski: зубровка южная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hierochloё australis (Schrad.) Roem. et Schult. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 20-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido skraju cini. Augam ir ložņājoši pazemes dzinumi. Stiebri cinī parasti manāmi izlīkst uz ārpusi (uzskatot tā ir ļoti raksturīga pazīme salīdzinājumā ar citām mārsmilgām Latvijā). Lapas diezgan platas (pl 0.3-0.7 cm), kailas un gludas. Lapas maksts kaila, mēlīte īsa, trīsstūraina (ga ap 0.3 cm). Vārpiņas eliptiskas, sakopotas skrajā, plati trīsstūraina apveida skarā (ga 4-7 cm). Vārpiņā 3 ziedi, no kuriem apakšējie ir putekšņlapu (vīrišķie), bet augšējais - divdzimumu zieds. Vārpiņas plēksnes apmēram vienāda garuma. Pie vārpiņas pamata ir garu matiņu pušķi. Divdzimumu zieds bez akota. Vīrišķo ziedu ārējās zieda plēksnes akots īss. Saberzējot augu, jūtama mārsmilgām raksturīgā kumarīna smarža. Auglis - olveidīgs grauds. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība:

Šaura areāla suga Eiropas ziemeļaustrumu un centrālajā daļā. Visā areālā sastopama salveidīgi.

Latvijā ļoti reti. Pa vienam atradumam XIX gs. pirmajā pusē (Fedorovičs, 1836) un XX gs. beigās vienā un tajā pašā apvidū valsts dienvidaustrumos.

Biotopi:

Citur Eiropā nelielas grupas sausos mežos, pļavās un pauguru nogāzēs.

Latvijā konstatēta sausos priežu mežos, sugai Baltijā raksturīgā biotopā.

Īpašas norādes:

Citām mārsmilgām ļoti līdzīga suga. Raksturīgas kailas (nevis apmatotas) zieda plēksnes, īsa, strupa un plati trīsstūraina apveida skara (nevis iegarena, blīva un garāka par 7 cm), pie vārpiņas pamata matiņu pušķi, stiebri cinī izlīkst uz ārpusi.

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Only SE part. In dry pine forests.

Редчайший. Только ЮВ часть. В сухих сосновых лесах.

Apskati citas sugas: