Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas lakstaugs. Garums atkarīgs no augšanas vietas dziļuma (parasti 0.5-2 m). Lapas plātne ieapaļa līdz iegareni ovāla (ga, pl 4-12 cm), pamats dziļi sirdsveidīgs, daivas pasmailas, daivu garums līdz šķēluma vietai tipiskā gadījumā apmēram puse no plātnes garuma. Dzīslojums starains, lapas apakšpusē izcilns. Plātnes apakšpuse zaļa vai blāvi purpursarkana, virspuse zaļa, dažreiz purpursarkani plankumaina. Grūti iedomājama, bet laba noteikšanas pazīme meklējama lapas kāta šķērsgriezumā: kātam ir 2 (nevis 4) centrālie gaisa cilindri. Ziedgultne kauslapu piestiprinājuma vietā izteikti četrstūraina, šķautnes izvirzītas. Zieda pumpurs strups, atvērti ziedi 2-5(7.5) cm plati. Vainaglapas parasti baltas (reti – iesārtas), līdz 2.5 cm garas, tikpat garas vai īsākas nekā kauslapas. Drīksnas stari 5-10. Putekšņlapas un drīksna oranždzelteni, galā var būt iesārti. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Mainīga izskata, pārtraukti cirkumpolāra suga galvenokārt boreālajā Eirāzijā no Somijas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kā arī – reti – Aļaskā un ZR Kanādā. Lai gan suga formāli pašlaik tiek sinonimizēta ar Nymphaea pygmaea (Salisb.) W.T.Aiton, areāla galējā DDA daļā tropu-subtropu Ķīnā, Vjetnamā un daļā Japānas sastopamajam taksonam novērojamas gan zieda, gan lapojuma pazīmju atšķirības no tipa, kas aprakstīts Austrumsibīrijā.
Visai krasa pamatareāla robeža Ziemeļeiropā šķērso Somijas centrālaustrumu daļu, kur atradņu ir daudz, savrupām atradnēm sasniedzot polāro loku un vēl aiz tā līdz apmēram 67.grādam Z platuma. Rietumos no Botnijas līča areāls neiesniedzas, lai gan ir ļoti tuvu Zviedrijas robežai. Igaunijā un Lietuvā suga nav zināma.
Latvijā ļoti reti, jauna(*) suga kopš 2017.g. valsts ZR piejūrā(*??), Eiropas areāla daļas tālākajā DR punktā, tālu atrauti no pamatareāla. Apstiprināta Ropažu Dūņezerā 2019.g.
(*) - XX gs. vidū bez apstiprinoša materiāla minēta Ropažu Dūņezerā; sugas sarežģītības un atkārtota ievākuma (foto) trūkuma dēļ turpmāk šis ziņojums uzskatīts par mazticamu iespējamās noteikšanas kļūdas dēļ, jo biežāk sastopamās ūdensrozes dažkārt veido netipiski mazu ziedu. Turklāt zieda pamatnes interpretācija kā “četršķautņaina” vai “izteikti četršķautņaina” ir konteksta specifiska, sevišķi sniegbaltās ūdensrozes gadījumā. Areālā vietām aprakstīti mazās un baltās, kā arī mazās un sniegbaltās ūdensrozes hibrīdi, attiecīgi Nymphaea x laydekeri Lat.-Marl. ex André un N. x sundvickii Hiitonen.
(*??) - Piezīme. Sugas sastopamība uz 2024.gadu Latvijā tomēr joprojām saglabājas neskaidra, jo turpmākie ģenētiskie pētījumi uzrāda neatbilstību ar morfoloģiski-anatomiskajiem rezultātiem, kas izziņoti iepriekš. Savstarpēji atbilstoši rezultāti ir ziņoti tikai no Ropažu Dūņezera.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri peļķveida ieplakās vigā pārejas purvā. Piejūras ezera seklas vietas pārpurvotā krastmalā.
Īpašas norādes:
Varētu izskatīties ļoti līdzīga neparasti maziem (ziedot ap 5-7 cm platiem) baltās vai sniegbaltās ūdensrozes eksemplāriem, kas nemēdz būt retums. Pamatpazīmju kopums atšķiršanai: izteikti četrstūraina ar izvirzītām šķautnēm ziedgultne, starains lapas dzīslojums (apakšpusē izcilns), pamata daivu iešķēlums apmēram līdz plātnes pusei, mazs drīksnas staru skaits, divi centrālie gaisa cilindri lapas kātā.
Summary:
Very rare. Confirmed(?) in 2017. Pools in the dune slack (transitional mire) in NW-most coastal Latvia. Also in Ropažu Dūņezers at Riga.
Обобщение:
Редчайший. Достоверно(?) найдена в 2017 г. Затопленные ложбины в переходном болоте (междюнное понижение) в СЗ приморской части страны. Также в озере по близости Риги.
