ziemas svertija

Swertia perennis L.

Swertia perennis L. attēls
  • ziemas svertija attēls
  • ziemas svertija attēls

latviski: ziemas svertija

angliski:

vāciski: Blauer Tarant

zviedriski:

igauniski: püsiksannikas

lietuviski: daugiametis patvenis

krieviski: сверция многолетняя

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Swertia perennis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) genciānu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, kails, augšdaļā zaro. Ir rozetes lapas un stublāja lapas. Rozetes lapas ar garu, spārnainu kātu, olveidīgas (ga 4-8 cm, pl 2-5 cm). Stublāja lapu nedaudz, tās eliptiskas vai iegareni lancetiskas (ga 1-3 cm, pl 0.5-1 cm), pretējas, sēdošas vai mazliet skaujošas. Visu lapu plātne kaila, mala gluda, gals strups vai, stublāja lapām, dažreiz smails. Ziedi skrajā, vairāk vai mazāk piramidālā skarā stublāja un zaru galā. Kauslapas un vainaglapas gandrīz līdz pamatam dalītas 5 daļās. Kauslapas zaļas, īlensmailas (ga 0.5-0.8 cm). Vainaglapas (ga 0.7-1.2 cm) lancetiskas, gari nosmailotas, zili violeti svītrainas. Pie katras vainaglapas pamata atrodas divas nektāra bedrītes ar melnsarkanām bārkstīm. Auglis - olveidīga (ga 1-1.5 cm) divvāršņu pogaļa. Zied jūlija beigās un augustā.

Izplatība:

Mainīga izskata, visā areālā Centrāleiropā, Āzijā un Ziemeļamerikas rietumdaļā sporādiski un nevienmērīgi sastopama suga. Baltijas reģionā ļoti reti. Salīdzinoši blīvākais atradņu apvidus ir Igaunijā, Emajegi baseina upju palienēs.

Latvijā ļoti reta suga. 1955.gadā konstatēta netālu no Kuldīgas. Atradnes vietā vēlāk iegūta kūdra, un turpmāk svertija šeit nav atrasta. Ir veci literatūras dati par sastopamību Kurzemē XIX gadsimtā. Ilgu laiku tika uzskatīta par izzudušu sugu, līdz 2004.g. atrasta avoksnājā Sudas purva apkaimē.

Biotopi:

Latvijā konstatēta zāļu purvā un avoksnājā. Par biotopu raksturu divās citās XIX gs. konstatētajās atradnēs ziņu nav. Baltijas reģionā nelielas grupas aug zāļu purvos, skrajos un purvainos mežos, kā arī avotainās palieņu pļavās. Centrāleiropā (kalnu apvidos) aug strautu malās un avotu izplūdes vietās uz klintīm. Pret biotopa pārmaiņām strauji reaģējoša, ļoti jutīga suga.

Īpašas norādes:

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.

Very rare. Old literature data (19th century) from W-Latvia. Rather recent (1955) habitat in a mire destroyed by peat excavation. Many years it was considered extinct until a new locality in 2004 discovered (fen in central Latvia).

Очень редко. Имеются старые литературные данные 19-го века из западной Латвии. Сравнительно недавное местонахождение (1955 г.) позже уничтожено при добыче торфа. Многие годы считалась вероятно исчезнувшей, однако в 2004 г. найдена на ключевине в центральной части Латвии.

Apskati citas sugas: