brūnganais grīslis

Carex brunnescens (Pers.) Poir. (syn. C. vitilis Fr.)

Carex brunnescens (Pers.) Poir. attēls

latviski: brūnganais grīslis

angliski:

vāciski: Bräunliche Segge

zviedriski: nickstarr

igauniski: tõmmukas tarn

lietuviski: rudoji viksva

krieviski: осока буроватая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Carex brunnescens (Pers.) Poir. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu apakšdaļā. Augs veido nelielu ceru. Stublājs trīsšķautņains, stāvs. Lapas ir tikai stublāja apakšdaļā, īsākas nekā stublājs, pelēki zaļas un šauras (pl 0.1-0.2 cm), mala raupja. Ziedkopu veido 5-9 nelielas (ga 0.3-0.6 cm), iegarenas vārpiņas. Stublāja galā vārpiņas satuvinātas, apakšējās attālu. Apakšējās vārpiņas pavedienveidīgā seglapa pārsniedz vārpiņu, bet kopumā tā ir daudz īsāka nekā ziedkopa. Vārpiņas brūnas. Pūslītis brūns (ga 0.2-0.3 cm), olveidīgs, ar izšķiramu dzīslojumu, sašaurinājums dziļi šķeltā knābītī (līdz trešdaļai no pūslīša garuma) pēkšņs. Segplēksne blāvi rūsgana, ar gaišāku joslu vidū un plēvjainu apmali, tikpat gara, cik pūslītis vai mazliet īsāka. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Pola tuvumā galvenokārt ZZA Eiropā un reti Ziemeļamerikas austrumdaļā sastopama suga. Eiropā uz dienvidiem no Latvijas ļoti reti un izolēti.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Skrajas grupas mitros skujkoku mežos un purvos.

Īpašas norādes:

Grūti atšķirams grīslis. Ļoti līdzīgs bieži sastopamajam iesirmajam grīslim (C. cinerea). Droši atšķirams tikai pēc augļa pūslīša: brūns, pēkšņi sašaurināts dziļi šķeltā knābītī (nevis zaļganbrūns ar īsu knābīti bez šķēluma).

Rather rare. Scarce groups in wet coniferous forests and mires.

Изредка. Небольшие группы в сырых хвойных лесах и на болотах.

Apskati citas sugas: