Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stingrs, vienkāršs vai zaro, zari stāvi, pie pamata lokveidīgi. Stublājs klāts ar īsiem, skrajiem matiņiem, parasti ar brūnganu nokrāsu. Lapas kailas vai gandrīz kailas, olveidīgas (ga 0.6-1.1 cm, pl 0.4-0.7 cm), ar 3-5 dzeloņsmailiem zobiņiem katrā lapas pusē. Lapas plātnes pamats plati ķīļveidīgs, gals smails. Ziedi blīvā ziedkopā stublāja un zaru galā. Kauss smailzobains, parasti kails. Vainags (ga 0.6-1 cm) violeti sārts, ar tumšākām svītrām un dzeltenu plankumu uz apakšlūpas. Seglapu dzīslas apmatotas. Ziedēšanas laikā stublāja apakšējās lapas ir jau atmirušas. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropas suga.
Latvijā bieži visā teritorijā, visbiežākā žibulīšu suga.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas atklātās augtenēs: pļavās, atmatās, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. No īsspilvu žibulīša atšķirams pēc vienkārša apmatojuma (nevis ir arī dziedzermatiņi). No Zviedrijas un pavasara žibulīša atšķirams pēc druknāka auguma un ziedēšanas laikā atmirušām apakšējām stublāja lapām. Atšķirības pazīmes no citiem žibulīšiem ir: violeti sārti ziedi (parasti nemēdz būt balti ziedi), lapu zobiņi dzeloņsmaili (nevis strupi), matojums īss, paskrajš (nevis matiņi gari, atstāvoši vai lejupvērsti, apmatojums blīvs), nekad nav dziedzermatiņu.
The most common eyebright species in Latvia. Solitarily specimens and sparse groups in meadows, on fallow-lands and roadsides and along railway lines. Some other similar species are: E. vernalis (rarely), E. suecica (very rare), E. brevipila (rather rare).
Наиболее часто встречающийся вид очанки в Латвии. Произрастает единичными экземплярами и группами на лугах и залежах, а также по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Приведены и некоторые другие виды: E. vernalis (изредка), E. suecica (очень редко), E. brevipila (изредка).
