stāvais žibulītis

Euphrasia stricta D.Wolff ex J.F.Lehm.

Euphrasia stricta D.Wolff ex J.F.Lehm. attēls

latviski: stāvais žibulītis

angliski: Eyebright

vāciski: Aufrechter Augentrost

zviedru: vanlig ögontröst

igauņu: sirge silmarohi

lietuviešu: stačioji akišveitė

krievu: очанка прямая

  • euphrasia-stricta-dwolff-ex-jflehm
  • euphrasia-stricta-dwolff-ex-jflehm-B

Izplatība kartē

Euphrasia stricta D.Wolff ex J.F.Lehm. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Euphrasia stricta D.Wolff ex J.F.Lehm. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stingrs, vienkāršs vai zaro, zari stāvi, pie pamata lokveidīgi. Stublājs klāts ar īsiem, skrajiem matiņiem, parasti ar brūnganu nokrāsu. Lapas kailas vai gandrīz kailas, olveidīgas (ga 0.6-1.1 cm, pl 0.4-0.7 cm), ar 3-5 dzeloņsmailiem zobiņiem katrā lapas pusē. Lapas plātnes pamats plati ķīļveidīgs, gals smails. Ziedi blīvā ziedkopā stublāja un zaru galā. Kauss smailzobains, parasti kails. Vainags (ga 0.6-1 cm) violeti sārts, ar tumšākām svītrām un dzeltenu plankumu uz apakšlūpas. Seglapu dzīslas apmatotas. Ziedēšanas laikā stublāja apakšējās lapas ir jau atmirušas. Auglis - divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:

Eiropas suga.

Latvijā bieži visā teritorijā, visbiežākā žibulīšu suga.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas atklātās augtenēs: pļavās, atmatās, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. No īsspilvu žibulīša atšķirams pēc vienkārša apmatojuma (nevis ir arī dziedzermatiņi). No Zviedrijas un pavasara žibulīša atšķirams pēc druknāka auguma un ziedēšanas laikā atmirušām apakšējām stublāja lapām. Atšķirības pazīmes no citiem žibulīšiem ir: violeti sārti ziedi (parasti nemēdz būt balti ziedi), lapu zobiņi dzeloņsmaili (nevis strupi), matojums īss, paskrajš (nevis matiņi gari, atstāvoši vai lejupvērsti, apmatojums blīvs), nekad nav dziedzermatiņu.

The most common eyebright species in Latvia. Solitarily specimens and sparse groups in meadows, on fallow-lands and roadsides and along railway lines. Some other similar species are: E. vernalis (rarely), E. suecica (very rare), E. brevipila (rather rare).

Наиболее часто встречающийся вид очанки в Латвии. Произрастает единичными экземплярами и группами на лугах и залежах, а также по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Приведены и некоторые другие виды: E. vernalis (изредка), E. suecica (очень редко), E. brevipila (изредка).

Līdzīgās sugas

  • Euphrasia SPP. (žibulītis - citas sugas)

    Stāvajam žibulītim ļoti līdzīgs ir īsspilvu žibulītis (E. brevipila Burnat et Gremli). Arī šai sugai ir raksturīgi violeti sārti ziedi. Galvenā atšķirības pazīme ir: dziedzermatiņi uz lapām, seglapām un kausa. Seglapas parasti ir mazliet lielākas nekā stublāja lapas. Vēl Latvijā reti vai ļoti reti ir konstatētas šādas žibulīšu sugas, kuras daži autori attiecina pie stāvā žibulīša pasugām vai varietātēm: pavasara žibulītis (E. vernalis List., syn. E.tenuis (Brenner) Wettst.) un Zviedrijas žibulītis (E. suecica Murb. et Wettst., syn. E. stricta var. suecica (Murb. et Wettst.) Karlsson). Pavasara žibulītim raksturīgs slaids, nezarots stublājs (ga 5-15 cm), gari stublāja posmi, pašas apakšējās stublāja lapas ziedēšanas laikā nav atmirušas, lapas salīdzinājumā ar stāvo žibulīti ir platākas, seglapas manāmi garākas nekā platas, dzīslas skraji apmatotas. Uz lapām ir tikai vienkārši matiņi. Zviedrijas žibulītis ir ekoloģiski ļoti šaura pļavu suga. Tam raksturīgs slaids, stāvs, nezarots stublājs vai augšdaļā 1-2 īsi zari. Posmi gari. Lapas sīkas, parasti ar 3 strupiem un sekliem zobiņiem katrā lapas pusē un strupu gala zobiņu. Lapu pāri uz stublāja acīm redzami attālu, uz lapām ir dziedzermatiņi. Ziedu galotnes vārpā maz, vainags blāvi violets, ar tumšāku dzīslojumu un dzeltenīgu plankumu uz apakšlūpas. Salīdzinājumā ar lapu izmēriem ziedi ir lieli. Arī Zviedrijas žibulītim ziedēšanas laikā apakšējās lapas nav atmirušas. Vēl Latvijā konstatētas divas žibulīšu hibrīdsugas, kas radušās krustošanās rezultātā: Murbeka žibulītis (E. x murbeckii Wettst.), kas ir īsspilvu žibulīša (E. brevipila) un īsā žibulīša (E. parviflora) krustojums, kā arī Reitera žibulītis (E. x reuteri Wettst.), kas ir īsā un stāvā žibulīša (E. parviflora x E. stricta) krustojums. Abas hibrīdsugas Latvijā sastopamas nereti un to pazīmju variācijas apvieno mātesaugu pazīmes mainīgā šo pazīmju izpausmes intensitātē (atkarībā no tā, kura mātesauga pazīmes ir pārsvarā).

Apskati citas sugas: