pavasara veronika

Veronica verna L.

Veronica verna L. attēls

latviski: pavasara veronika

angliski: spring Speedwell

vāciski: Frühlings-Ehrenpreis

zviedriski: vårveronika

igauniski: kevadmailane

lietuviski: pavasarinė veronika

krieviski: вероника весенняя

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Veronica verna L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks (ga 5-15 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dažreiz zaro, apmatots, augšdaļā klāts ar dziedzermatiņiem. Lapas sīkas (ga 0.5-2 cm, pl 0.4-0.9 cm), ļoti variē: no veselām līdz plūksnaini dalītām (vidusdaļā); stublāja augšējās lapas parasti ir veselas, lineāri lancetiskas. Ziedu ķekars stublāja vai zaru galā blīvs, nav acīm redzami nodalīts no stublāja. Pie katra zieda ir lancetiska, stublāja lapai līdzīga, seglapa, kas garāka nekā ziedkāts. Kauslapas klātas ar dziedzermatiņiem. Vainags gaiši zils (pl 0.2-0.3 cm), ar tumšākām dzīslām. Auglis - pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku (tā tikai mazliet pārsniedz jomu). Katrā pogaļas cirknī 6-8 sēklas. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.

Izplatība:

Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas vai atsevišķi eksemplāri sausās, smilšainās vietās: atmatās, nezālienēs, ceļmalās un pļavās. Raksturīga suga nesaslēgtās augu sabiedrībās aizaugošos smiltājos: Cl. Sedo-Scleranthetea.

Īpašas norādes:

Citām veronikām, kas neveido acīm redzamu ķekarveida ziedkopu, diezgan līdzīga suga. Nodalot sugas, kam ir tikai veselas, ieapaļas lapas, bet nav manāmi dalītu (šķeltu) lapu, līdzīgo sugu skaitā atliek trejlapu (V. triphyllos) un Dilēna (V. dillenii) veronika, kas abas Latvijā ir ļoti retas.
No Dilēna veronikas atšķirama pēc šaurāka, gaišzila (ne tumšzila) vainaga, 6-8 sēklām (nevis 9-13) katrā pogaļas cirknī, plānākām lapām un īsākas irbuļa paliekas pie pogaļas (nevis irbuļa palieka tālu pārsniedz jomu).
Trejlapu veronikas ziedkāts ir vismaz seglapas un kausa garumā (nevis daudz īsāks kā pavasara veronikai), vainags platāks un tumšāk zils.

Common. Solitarily specimens and groups in dry habitats: meadows, on sandy hillslopes, fallow-lands and roadsides.

Часто. Единичные экземпляры и группы в сухих местах: на песчаных склонах, залежах и лугах, а также по обочинам дорог.

Līdzīgās sugas

  • Veronica triphyllos L. (trejlapu veronika)

    Valsts rietumu daļā ļoti reti sējumos, nezāļainās vietās un uz dzelzceļiem atrasta trejlapu veronika (Veronica triphyllos L.), kā pamatareāls ir rietumos un dienvidrietumos no Latvijas. No citām veronikām atšķirama diezgan viegli. Viengadīgs, sīks (ga 5-15 cm), apmatots lakstaugs ar zarainu, stāvu stublāju. No stublāja vidus lapas sēdošas, staraini šķeltas trīs daļās (retāk 5 daļās). Apakšējās lapas ieapaļas, veselas vai gandrīz veselas, ar ļoti īsu kātu. Seglapas trīsdaivainas vai veselas. Ziedi tumši zili (pl 0.6-1 cm), daudz tumšāki nekā vairākumam citu veroniku. Dziedzermatainās kauslapas lielas, parasti garākas nekā vainaglapas. Ziedkāts garš, vismaz seglapas garumā. Auglis - blīvi dziedzermataina pogaļa, joma sekla, irbuļa palieka īsa, aptuveni jomas augstumā. Zied maijā un jūnija sākumā. XX gs. beigās Latvijā vairs nav atrasta.

Apskati citas sugas: