Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks (ga 5-15 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dažreiz zaro, apmatots, augšdaļā klāts ar dziedzermatiņiem. Lapas sīkas (ga 0.5-2 cm, pl 0.4-0.9 cm), ļoti variē: no veselām līdz plūksnaini dalītām (vidusdaļā); stublāja augšējās lapas parasti ir veselas, lineāri lancetiskas. Ziedu ķekars stublāja vai zaru galā blīvs, nav acīm redzami nodalīts no stublāja. Pie katra zieda ir lancetiska, stublāja lapai līdzīga, seglapa, kas garāka nekā ziedkāts. Kauslapas klātas ar dziedzermatiņiem. Vainags gaiši zils (pl 0.2-0.3 cm), ar tumšākām dzīslām. Auglis - pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku (tā tikai mazliet pārsniedz jomu). Katrā pogaļas cirknī 6-8 sēklas. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.
Izplatība:
Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas vai atsevišķi eksemplāri sausās, smilšainās vietās: atmatās, nezālienēs, ceļmalās un pļavās. Raksturīga suga nesaslēgtās augu sabiedrībās aizaugošos smiltājos: Cl. Sedo-Scleranthetea.
Īpašas norādes:
Citām veronikām, kas neveido acīm redzamu ķekarveida ziedkopu, diezgan līdzīga suga. Nodalot sugas, kam ir tikai veselas, ieapaļas lapas, bet nav manāmi dalītu (šķeltu) lapu, līdzīgo sugu skaitā atliek trejlapu (V. triphyllos) un Dilēna (V. dillenii) veronika, kas abas Latvijā ir ļoti retas.
No Dilēna veronikas atšķirama pēc šaurāka, gaišzila (ne tumšzila) vainaga, 6-8 sēklām (nevis 9-13) katrā pogaļas cirknī, plānākām lapām un īsākas irbuļa paliekas pie pogaļas (nevis irbuļa palieka tālu pārsniedz jomu).
Trejlapu veronikas ziedkāts ir vismaz seglapas un kausa garumā (nevis daudz īsāks kā pavasara veronikai), vainags platāks un tumšāk zils.
Common. Solitarily specimens and groups in dry habitats: meadows, on sandy hillslopes, fallow-lands and roadsides.
Часто. Единичные экземпляры и группы в сухих местах: на песчаных склонах, залежах и лугах, а также по обочинам дорог.
