Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) dievkrēsliņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Saknenis spēcīgs, zarains. No sakneņa atiet vairāki vienkārši, stāvi un kaili stublāji. Uz stublāja lapu žāklēs ir īsi, lapaini dzinumi, kas atgādina zarus. Stublājs apakšdaļā bez lapām vai lapas zvīņveidīgas, augs kopumā atgādina rīksti. Lapas lineāras vai lancetiskas (ga 2-9 cm, pl 0.3-1.3 cm), ar ļoti īsu kātu, gludu malu un nosmailotu galu. Ziedkopa (plats, salikts daudzžuburonis) stublāja galotnē gara un skraja. Vīkala lapas lancetiskas (ga 1-3 cm). Vīkaliņa lapas divas, plati olveidīgas, galā ar īsu smaili. Nektāriji, kas atrodas pieziedlapu (vīkaliņa) saauguma vietās, pusmēnessveidīgi un ar gariem, lineāriem radziņiem, kas pārsniedz nektārija platumu. Nektāriji sākumā zaļgandzelteni, vēlāk brūngani. Auglis - paugurains riekstiņu skaldauglis, garāks nekā plats. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā izplatīta (E. esula + E. virgata) suga.
Latvijā diezgan bieži (E. virgata) vai retumis (E. esula) visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās, upju krastos, smilšainās nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Rīkšu un asā dievkrēsliņa savstarpējās atšķirības pazīmes aplūkotas sugas apraksta daļā. No citiem dievkrēsliņiem viegli atšķirami pēc garās un skrajās ziedkopas (tā nav blīva, nav vairāk vai mazāk novietota vienā plaknē), vīkaliņš nav ar sārtu nokrāsu, stublāja lapas nav šauri lineāras, lāpstveidīgas vai ovālas un olveidīgas. Stublājs nav resns un masīvs kā purva dievkrēsliņam (E. palustris).
Rather common (E. virgata) or rather rare (E. esula). Solitarily specimens and small groups in dry meadows, on the slopes of riverbanks, in dry wastes and along railways.
Довольно часто (E. virgata) или изредка (E. esula). Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах, по береговым склонам рек, в сухих сорных местах и вдоль железных дорог.