Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-20 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, kails. Lapas olveidīgas vai eliptiskas (ga 0.8-2 cm, pl 0.3-1 cm), mala gandrīz gluda, gals strups, kāts īss. Augšējās lapas sēdošas. Ziedi pa vienam seglapu žāklēs ķekarveidīgā ziedkopā stublāja galā. Ziedkopa blīva (izziedējusi līdz 15 cm), uz ziedkopas ass var būt daži dziedzermatiņi. Vainags balts ar zilām vai zili violetām dzīslām (ga, pl 0.3-0.5 cm), garāks nekā kauss. Kauss un pogaļa ar dziedzermatiņiem, pogaļa ar jomu, irbuļa palieka gara. Zied no maija līdz augustam.
Izplatība:
Eirāzijā plaši sastopama suga, kā nezāle ieviesusies citos kontinentos.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas atmatās, tīrumos, zālājos, ceļmalās un dažādās nezālienēs.
Īpašas norādes:
Pēc kailā stublāja, kailām lapām ar gludu malu un baltajiem ziediem ar zilām vai zili violetām dzīslām viegli atšķirama no citām veronikām ar gulošu vai pacilu stublāju.
Common. Usually groups on fallow-lands and roadsides, in fields and various wasty places.
Часто. Обычно группы на залежах и полях, по обочинам дорог и в разных сорных местах.
