matainā sievmētra

Elsholtzia ciliata (Thunb.) Hyl. (syn. E. patrinii (Lepech.) Garcke)

Elsholtzia ciliata (Thunb.) Hyl. attēls
  • matainā sievmētra attēls
  • matainā sievmētra attēls

latviski: matainā sievmētra

angliski:

vāciski: Echte Kamminze

zviedriski: kammynta

igauniski: suga-rihumünt

lietuviski: kvapioji aniužė

krieviski: эльсгольция реснитчатая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Elsholtzia ciliata (Thunb.) Hyl. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidēji liels (ga 20-80 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Augam piemīt specifiska, aromātiska smarža (saberzēt!). Sakņu sistēma sekla, vāji attīstīta. Stublājs stāvs, zarains, apmatots. Lapas pretējas, iegareni olveidīgas (ga 3-10 cm, pl 2-4 cm). Plātnes gals smails, mala lielzobaina, pamats strupi ķīļveidīgs. Visas lapas ar kātu, īsi apmatotas. Lapas apakšpuse gaišāka, pelēcīgāka. Ziedi sīki, ļoti blīvās, diezgan vienpusējās vārpskarās stublāja un zaru galā. Seglapas plati olveidīgas (ga, pl 0.4-0.7 cm), ziedkopā jumstiņveidīgas, to žāklēs 3-7 sārti ziedi (ga 0.3-0.5 cm). Kauss īss (ga 0.2-0.3 cm), skropstaini apmatots, galā vienādzobains. Divas (no 4) garākās putekšņlapas pārsniedz vainagu. Auglis - brūns riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Austrumāzijā sastopama suga. Ieviesta Ziemeļamerikā un Eiropā, vietām kultivēta un pārgājusi savvaļā.

Latvijā diezgan reta, no kultūras savvaļā pārgājusi suga.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas dārzu malās, auglīgās nezālienēs un izgāztuvēs.

Īpašas norādes:

Nektāraugs. Nedaudz līdzīga dažām mētrām (Mentha spp.) ar vārpveida ziedkopu. Viegli atšķirama pēc diezgan vienpusējas ziedkopas un pēc olveidīgajām un jumstiņveidīgajām seglapām, kā žāklē ir ziedu pušķi (mētrām šādu pazīmju nav).

Rather rare. Garden escape. Groups at gardens and in fertile wastes.

Довольно редко. Дичает. Группы по близости огородов и в плодородных сорных местах.

Apskati citas sugas: