smiltāja retējs

Potentilla arenaria Borkh. (syn. P.incana Borkh. ex P.Gaertn., B.Mey. et Scherb.)

Potentilla arenaria Borkh. attēls
  • smiltāja retējs attēls
  • smiltāja retējs attēls

latviski: smiltāja retējs

angliski:

vāciski: Sand-Fingerkraut

zviedru: gråfingerört

igauņu: liivmaran

lietuviešu: smiltyninė sidabražolė

krievu: лапчатка песчаная

Izplatība kartē

Potentilla arenaria Borkh. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Potentilla arenaria Borkh. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, zarains, no tā izaug daudzas lapu rozetes. Stublājs gulošs vai pacils, zarains. Stublājs un lapu virspuse ar zvaigžņmatiņiem. Lapu apakšpuse gaišāka, blīvi klāta ar zvaigžņmatiņu tūbu. Zvaigžņmatiņiem staru daudz (10-30), stari daudzmaz vienāda garuma. Lapas staraini saliktas no 3-5(7) lancetiskām vai otrādi olveidīgām lapiņām (ga 1.5-2.5 cm, pl 0.5-1 cm). Plātnes pamats ķīļveidīgs, katrā plātnes malā 3-5 zobiņi. Piezemes lapas kātainas (kāta ga 2-6 cm), augšējās gandrīz sēdošas. Ziedi nelieli, dzelteni, garā ziedkātā pa 2-4 zaru galos. Vainaglapas (ga 0.5-0.7 cm) ar jomu, nedaudz garākas nekā kauss. Vainaglapas un kauslapas pa 5. Noziedot ziedi noliecas. Auglis - riekstiņu kopauglis. Zied aprīlī un maijā.

Izplatība:

Eiropā sastopama suga.

Latvijā reti, izplatības areāla ziemeļu malas tuvumā. Galvenokārt valsts vidusdaļā, kur vietumis (bet ļoti lokāli) ir pat diezgan bieža suga.

Biotopi:

Veido nelielas (0.5-3 kvadrātmetri), monodominantas grupas sausās nogāzēs, skrajos priežu mežos, upju krastos, īpaši Daugavas terasēs Viduslatvijā, kā arī gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Līdzīgs vairākiem citiem retējiem: ložņu (P. reptans), Kranca (P. crantzii), pasmilts (P. x subcinerea). Atšķirībā no ložņu retēja stīgas neveido. Atšķirībā no Kranca retēja ir manāmi sīkāks, stublājs nav lokveidīgi pacils, stublājs un lapas ar zvaigžņmatiņiem (nevis vienkāršiem matiņiem), ziedi noziedot noliecas (nevis paliek stāvi). Vislīdzīgākais pasmilts retējam (P. x subcinerea Borbás, syn. P. x subarenaria Borbás ex Zimmeter), kas Latvijā ir ļoti reta hibrīdsuga un no kuras smiltāja retējs atšķirams tikai pēc lapu apmatojuma, aplūkojot palielinājumā ar binokulāro lupu. Pasmilts retējam zvaigžņmatiņi ir tikai lapas apakšpusē, tiem 2-10 stari, no kuriem viens stars ir manāmi garāks nekā pārējie, bet lapas apakšpuse nav tūbaina. Smiltāja retējam zvaigžņmatiņi lapas abās pusēs, stari daudzmaz vienāda garuma, to skaits 10-30, lapas apakšpuse tūbaina.


Skatīt arī ļoti līdzīgā Potentilla verna L. - Tabernemontāna retēja aprakstu zemāk.

Rare, except some localities in central Latvia where it is rather common. Usually in small, dense groups on dry hillsides, in sparse pine forests and along railways.

Редко, кроме некоторых окрестностей в центральной Латвии, где местами довольно часто. Обычно небольшие, плотные группы по сухим склонам холмов, в изреженных сосновых лесах и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Potentilla verna L. (Tabernemontāna retējs)

    Latvijā, acīmredzot, ir sastopams arī ļoti grūti atšķiramais un smiltāja retējam ļoti līdzīgais Tabernemontāna retējs P.verna L. (syn. P.tabernaemontani Asch., P.neumanniana Rchb.), kā plašais areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Fennoskandināvijas dienvidiem, iekļaujot arī Igaunijas ZRR daļu.

    Kopš 2021.g. pieejami ar attēliem ilustrēti ziņojumi par šīs sugas sastopamību nezālienēs Rīgā. Vizuāli materiāls varētu būt šai sugai atbilstošs, ja vien apmatojuma pazīmes ir pārbaudītas (jo Rīgā pietiekami bieži sastopams smiltāja retējs un pēc kopskata vien šīs sugas neatšķir). Diemžēl vismaz vienā gadījumā zieda pazīmes ir izteikti hibridogēnas un īsti neatbilst tipam. Iespējams arī citviet. Latvijā adventīva (ievazāta) suga vai dārzbēglis. Šīs sugas šķirnes un atlasītas formas Eiropā kultivē arī audzēšanai akmeņdārzos, kas vēl jo vairāk apgrūtina stabilu pazīmju kopas nodalīšanu no līdzīgiem taksoniem.

    Sarežģīta un mainīga suga, kas agrākajā literatūrā atrodama ar ļoti daudziem un dažādiem nosaukumiem, tostarp Baltijas reģionā galvenokārt P.tabernaemontani; nomenklatūra šeit pielāgota IPNI, kur citos avotos apstrīdēto pamatnosaukumu P.verna L. šim taksonam lieto nomenklatūras kodeksa 'nomen conservandum' izpratnē. Speciālistu viedokļi par sugas apjomu variē; atsevišķos avotos šajā sugā tiek iekļauts arī pasmilts retējs (P. x subcinerea = P. x subarenaria), ko daži autori uzskata par savrupu sugu ZZA Eiropā ap Baltijas jūru, bet biežāk – par smiltāja retēja un Tabernemontāna retēja hibrīdu norādīto sugu areālu pārsedzes teritorijās.

    Tipisks Tabernemontāna retējs šaurā izpratnē ir agri pavasarī (no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam) skrajās sausienēs ziedošs zems (ga 5-15 cm) vairāk vai mazāk spilvenveidīgu cini veidojošs daudzgadīgs lakstaugs ar raksturīgu melnu, ieapaļu sakneni (mietsakni). Kauslapas un vainaglapas pa 5, vainags 0.6-1 cm garš, ar jomu, līdz divreiz garāks nekā kauss. Augam ir tikai vienkārši, pieguloši vai atstāvoši matiņi (zvaigžņmatiņu vai citāda veida matiņu nav!). Uz pieclapiņu saliktajām lapām apmatojums skrajš līdz mērens, plātnes apakšpusē vairāk, tā gaišāka. Raksturīga papildpazīme ir gaiši, pastīvi, atstāvoši matiņi uz piezemes lapu pielapju apmales. Salīdzināmā materiāla izpēte rāda, ka Tabernemontāna retēja apmatojums mūsu reģionā (t.i. Baltijā un Skandināvijā) ir izteiktāks un atstāvošāks nekā pamatareāla rietumdaļā.

    Meklējams pavasarī dažādās nezālienēs un sausienēs. Rūpīgi pārbaudāmas apmatojuma pazīmes (cita starpā augam nedrīkst būt zvaigžņmatiņu, pielapju apmalei jābūt stīvi apmatotai).

Apskati citas sugas: