smiltāja retējs

Potentilla arenaria Borkh.

Potentilla arenaria Borkh. attēls

latviski: smiltāja retējs

angliski:

vāciski: Sand-Fingerkraut

zviedru: gråfingerört

igauņu: liivmaran

lietuviešu: smiltyninė sidabražolė

krievu: лапчатка песчаная

  • potentilla-arenaria-borkh
  • potentilla-arenaria-borkh-B

Izplatība kartē

Potentilla arenaria Borkh. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Potentilla arenaria Borkh. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, zarains, no tā izaug daudzas lapu rozetes. Stublājs gulošs vai pacils, zarains. Stublājs un lapu virspuse ar zvaigžņmatiņiem. Lapu apakšpuse gaišāka, blīvi klāta ar zvaigžņmatiņu tūbu. Zvaigžņmatiņiem staru daudz (10-30), stari daudzmaz vienāda garuma. Lapas staraini saliktas no 3-5(7) lancetiskām vai otrādi olveidīgām lapiņām (ga 1.5-2.5 cm, pl 0.5-1 cm). Plātnes pamats ķīļveidīgs, katrā plātnes malā 3-5 zobiņi. Piezemes lapas kātainas (kāta ga 2-6 cm), augšējās gandrīz sēdošas. Ziedi nelieli, dzelteni, garā ziedkātā pa 2-4 zaru galos. Vainaglapas (ga 0.5-0.7 cm) ar jomu, nedaudz garākas nekā kauss. Vainaglapas un kauslapas pa 5. Noziedot ziedi noliecas. Auglis - riekstiņu kopauglis. Zied aprīlī un maijā.

Izplatība:

Eiropā sastopama suga.

Latvijā reti, izplatības areāla ziemeļu malas tuvumā. Galvenokārt valsts vidusdaļā, kur vietumis (bet ļoti lokāli) ir pat diezgan bieža suga.

Biotopi:

Veido nelielas (0.5-3 kvadrātmetri), monodominantas grupas sausās nogāzēs, skrajos priežu mežos, upju krastos, īpaši Daugavas terasēs Viduslatvijā, kā arī gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Līdzīgs vairākiem citiem retējiem: ložņu (P. reptans), Kranca (P. crantzii), pasmilts (P. x subcinerea). Atšķirībā no ložņu retēja stīgas neveido. Atšķirībā no Kranca retēja ir manāmi sīkāks, stublājs nav lokveidīgi pacils, stublājs un lapas ar zvaigžņmatiņiem (nevis vienkāršiem matiņiem), ziedi noziedot noliecas (nevis paliek stāvi). Vislīdzīgākais pasmilts retējam (P. x subcinerea Borbás, syn. P. x subarenaria Borbás ex Zimmeter), kas Latvijā ir ļoti reta hibrīdsuga un no kuras smiltāja retējs atšķirams tikai pēc lapu apmatojuma, aplūkojot palielinājumā ar binokulāro lupu. Pasmilts retējam zvaigžņmatiņi ir tikai lapas apakšpusē, tiem 2-10 stari, no kuriem viens stars ir manāmi garāks nekā pārējie, bet lapas apakšpuse nav tūbaina. Smiltāja retējam zvaigžņmatiņi lapas abās pusēs, stari daudzmaz vienāda garuma, to skaits 10-30, lapas apakšpuse tūbaina.

Rare, except some localities in central Latvia where it is rather common. Usually in small, dense groups on dry hillsides, in sparse pine forests and along railways.

Редко, кроме некоторых окрестностей в центральной Латвии, где местами довольно часто. Обычно небольшие, плотные группы по сухим склонам холмов, в изреженных сосновых лесах и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: