Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Auga ļoti raksturīga pazīme ir siļķēm līdzīga smaka (saberzēt!). Viss augs blāvi zaļš, ar miltainu apsarmi. Stublājs pacils vai gulošs, zarains. Lapas rombiskas vai olveidīgas, mazliet garākas nekā platas (ga 1.7-3 cm, pl 1.5-2.5 cm). Plātnes mala gluda, gals strups vai smails. Ziedkopas blīvas, zaru galos, bieži arī lapu žāklēs. Ziedkopā lapu nav. Apziednis no 5 vairāk nekā līdz pusei saaugušām lapām, pilnīgi apņem augli. Sēklas tumšbrūnas, spīdīgas. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Vidusjūras reģionā cēlusies suga, diezgan plaši ieviesusies Eiropā un Rietumāzijā. Eiropas ziemeļdaļā ļoti reti.
Latvijā ļoti rets adventīvs augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Pēc raksturīgās siļķu smakas, vairāk vai mazāk rombiskajām lapām ar gludu malu un visa auga blāvi zaļās nokrāsas, ko piešķir miltainā apsarme, no citām balandām nekļūdīgi atšķirama suga.
Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways and in wasty places.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах и в сорных местах.
