Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-150 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Acīm redzama sakneņa nav. Cers neliels, skrajš. Stiebrs stāvs, vārpas līmenī nokarens. Lapas raupjas, platas (pl 0.7-1.7 cm). Maksts gluda, mēlīte strupa. Vārpa gara (ga 10-20 cm), šaura un blīva, ass apmatota, vārpiņas 2 rindās, vārpiņas plēksnes ar 3-5 dzīslām. Vārpa kopumā plakana. Zieda plēksnes garākas nekā vārpiņas plēksnes, ārējā plēksne ar garu un tievu akotu (ga 1.5-3 cm). Kalluss garš, strups, apmatots. Grauds ap 0.8 cm garš, galā apmatots. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eiropā un Centrālāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas dažādos mežos un krūmājos, mitrās pļavās, ēnainās upju krastmalās. Raksturīga suga augu sabiedrībās mitros platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea, All. Alno-Padion.
Īpašas norādes:
Pēc garās, plakanās, šaurās un blīvās vārpas no citām graudzālēm diezgan viegli atšķirama suga. Vārpa parasti lokveidīgi nokarena, redzami garie, tievie akoti.
Pavirši aplūkota, mazliet līdzīga meža īskājei (Brachypodium sylvaticum), tomēr īskājes vārpa ir manāmi skrajāka un īsāka, ar īsākiem akotiem un masīvākām vārpiņām.
Common. Small groups in various forests and shrubs, wet meadows and on shady riverbanks.
Часто. Небольшие группы в разных лесах и кустарниках, на мокрых лугах и по тенистым речным берегам.
