sarkanā balanda

Chenopodium rubrum L.

Chenopodium rubrum L. attēls
  • sarkanā balanda attēls
  • sarkanā balanda attēls
  • sarkanā balanda attēls

latviski: sarkanā balanda

angliski: red Goosefoot

vāciski: Roter Gänsefuß

zviedriski: rödmålla

igauniski: punane hanemalts

lietuviski: raudonstiebė balanda

krieviski: марь красная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Chenopodium rubrum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, mainīga lieluma (ga 5-100 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs kails, zarains, zaļš vai iesarkans, parasti stāvs, retāk pacils vai gulošs. Apakšējie zari novietoti pretēji. Lapas plātne šķēpveidīga līdz olveidīgi rombiska (ga 2-9 cm, pl 1.5-4 cm), mala nevienādzobaina. Lapas plātnes gals smails, lapas ar kātu, kāts apmēram plātnes garumā. Ziedu vārpas blīvas, piramidālas, atrodas lapu žāklēs. Apziednis bāli zaļgans vai iesārts, apziednis pilnīgi sedz augli. Tikai galotnes ziediem ir 4-5 apziedņa lapas un 4-5 putekšņlapas, pārējiem to skaits ir mazāks. Augs ļoti mainīgs, veido daudzas varietātes. Attēlotais augs ar gulošu stublāju pieder pie varietātes Ch. rubrum var. patulum. Sēklas tumši brūnas, spīdīgas, ļoti sīkas. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Mainīga izskata plaši Eirāzijā izplatīta suga, kas ieviesusies arī Ziemeļamerikā.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, smiltājos un dzelzceļu malās. Parasta pavadītājsuga vairākās augu sabiedrībās ar slāpekli bagātos jūrmalas sanesumos (Cl. Cakiletea maritimae), dūņainās un slapjās piekrastēs (Cl. Asteretea tripolii, All. Saginion maritimae) un kultivētu tīrumu un nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Stellarietea mediae, All. Chenopodion glauci.

Īpašas norādes:

Tipisks augs no citām balandām un balodenēm (Atriplex spp.) atšķirams diezgan viegli. Balodenes ir vienmājas augi, t.i. - ar šķirtiem vīrišķajiem (putekšņlapu) un sievišķajiem (augļlapu) ziediem. Nosakot augu, vērība jāpievērš blīvām, piramidālām ziedu vārpām (tās parasti iesārtas), nevienādzobainai lapas malai un galotnes ziedu uzbūvei.

Not rare. Solitarily specimens and groups in wasty places, sands and along railways. Many lower taxa (varieties) can be distinguished.

Нередко. Единичные экземпляры и группы в сорных местах, песках и вдоль железных дорог. Вид образует много вариатетов.

Apskati citas sugas: