pazvilu retējs

Potentilla anglica Laichard. (syn. P. procumbens Sibth.)

Potentilla anglica Laichard. attēls

latviski: pazvilu retējs

angliski: trailing Tormentil

vāciski: Englisches Fingerkraut

zviedru: revig blodrot

igauņu:

lietuviešu: gulsčioji sidabražolė

krievu: лапчатка стелющаяся

  • potentilla-anglica-laichard
  • potentilla-anglica-laichard-B

Izplatība kartē

Potentilla anglica Laichard. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Potentilla anglica Laichard. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis stāvs, resns. Stublājs pacils, nedaudz ložņājošs, bet ne stīgojošs, gandrīz kails. Parasti no sakneņa atiet vairāki stublāji. Zari stāvi, zaro dakšveidīgi. Lapas pieclapiņu (augšējās trīslapiņu) staraini saliktas no lancetiskām līdz eliptiskām vai otrādi olveidīgām (ga 1.5-5 cm, pl 0.5-2 cm) lapiņām ar zobainu malu un ķīļveida pamatu. Pamata daļā plātnes mala gluda. Lapiņas parasti bez kāta, lapas ar garu kātu (atskaitot augšējās lapas, kas var būt sēdošas). Pielapes veselas vai galā ar pāris zobiņiem. Ziedi nelieli, zaru galā. Vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 4. Vainags dzeltens, divreiz garāks (ga ap 0.7 cm) nekā kauss, vainaglapas galā ar seklu jomu. Tomēr, tā kā šo sugu nereti uzskata par ložņu (P. reptans) un stāvā (P. erecta) retēja pārejas sugu vai pat to krustojumu, vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas var būt arī pa 5 (tā ir ložņu retēja pazīme). Auglis - olveidīgu un grumbuļainu riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Eiropas centrālajā un rietumu daļā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, valsts rietumdaļā Rīgas līča tuvumā. Iespējams, sugas lielās līdzības ar stāvo retēju dēļ, izplatība ir nepietiekami noskaidrota. Latvija kopumā atrodas ZA no sugas vienlaidu areāla.

Biotopi:

Nelielas grupas skrajos, periodiski mēreni mitros priežu mežos.

Sugas augtenes citur Eiropā ir pļavas, purvu apmales un dažādi skraji meži.

Īpašas norādes:

Līdzīgs vairākiem citiem retējiem, īpaši stāvajam retējam (P. erecta), nedaudz mazāk ložņu retējam (P. reptans). Turklāt tipiskā forma, kam ziedā ir 4 vainaglapas, ložņu retējam nav līdzīga. Tipiskā gadījumā vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 4 (nevis 5 kā ložņu retējam). Stublājs pacils, ložņājošs (nevis gulošs, stīgojošs), dakšveidīgi zarots (ložņu retējam šādas pazīmes nav), augšējās lapas trīslapiņu (nevis visas pieclapiņu) saliktas.

No stāvā retēja atšķirams pēc veselām (ne dziļi šķeltām vai dalītām) pielapēm, stublājs pacils, ložņājošs (nevis vairāk vai mazāk stāvs), stublāja lapas kātainas (nevis visas sēdošas).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare, only western part. Distribution insufficiently known. Small groups in moderately wet pine forests.

Очень редко, только в западной части. Распространение недостаточно изучено. Небольшие группы в умеренно влажных сосновых лесах.

Apskati citas sugas: