Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis stāvs, resns. Stublājs pacils, nedaudz ložņājošs, bet ne stīgojošs, gandrīz kails. Parasti no sakneņa atiet vairāki stublāji. Zari stāvi, zaro dakšveidīgi. Lapas pieclapiņu (augšējās trīslapiņu) staraini saliktas no lancetiskām līdz eliptiskām vai otrādi olveidīgām (ga 1.5-5 cm, pl 0.5-2 cm) lapiņām ar zobainu malu un ķīļveida pamatu. Pamata daļā plātnes mala gluda. Lapiņas parasti bez kāta, lapas ar garu kātu (atskaitot augšējās lapas, kas var būt sēdošas). Pielapes veselas vai galā ar pāris zobiņiem. Ziedi nelieli, zaru galā. Vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 4. Vainags dzeltens, divreiz garāks (ga ap 0.7 cm) nekā kauss, vainaglapas galā ar seklu jomu. Tomēr, tā kā šo sugu nereti uzskata par ložņu (P. reptans) un stāvā (P. erecta) retēja pārejas sugu vai pat to krustojumu, vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas var būt arī pa 5 (tā ir ložņu retēja pazīme). Auglis - olveidīgu un grumbuļainu riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un rietumu daļā sastopama suga.
Latvijā ļoti reti, valsts rietumdaļā Rīgas līča tuvumā. Iespējams, sugas lielās līdzības ar stāvo retēju dēļ, izplatība ir nepietiekami noskaidrota. Latvija kopumā atrodas ZA no sugas vienlaidu areāla. Atrasts arī pie Daugavpils.
Biotopi:
Nelielas grupas skrajos, periodiski mēreni mitros priežu mežos.
Sugas augtenes citur Eiropā ir pļavas, purvu apmales un dažādi skraji meži.
Īpašas norādes:
Līdzīgs vairākiem citiem retējiem, īpaši stāvajam retējam (P. erecta), nedaudz mazāk ložņu retējam (P. reptans). Turklāt tipiskā forma, kam ziedā ir 4 vainaglapas, ložņu retējam nav līdzīga. Tipiskā gadījumā vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 4 (nevis 5 kā ložņu retējam). Stublājs pacils, ložņājošs (nevis gulošs, stīgojošs), dakšveidīgi zarots (ložņu retējam šādas pazīmes nav), augšējās lapas trīslapiņu (nevis visas pieclapiņu) saliktas.
No stāvā retēja atšķirams pēc veselām (ne dziļi šķeltām vai dalītām) pielapēm, stublājs pacils, ložņājošs (nevis vairāk vai mazāk stāvs), stublāja lapas kātainas (nevis visas sēdošas).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare, mostly western part. Distribution insufficiently known. Small groups in moderately wet pine forests.
Очень редко, преимущественно в западной части. Распространение недостаточно изучено. Небольшие группы в умеренно влажных сосновых лесах.
