Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) genciānu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, četršķautņains. Stublājs dakšveidīgi zaro augšdaļā, ziedi dihāzijā dažādā augstumā. Ir lāpstveidīgu lapu rozete. Stublāja lapas ar 1-3 dzīslām, uz stublāja pretējas, sēdošas, iegareni lancetiskas (ga 0.8-2.5 cm, pl 0.2-0.4 cm). Ziedi rožaini sārti (Ø ap 1 cm), vainaglapas un kauslapas pa 5(4). Kauss dziļi šķelts, daivas smailas, kauss aptuveni vainaga stobriņa garumā. Auglis - iegarena (ga ap 1 cm) divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Diezgan mainīga izskata suga Eiropas ziemeļu, centrālajā un austrumu daļā. Nodala divas pasugas, no kurām C.l. ssp. littorale ir piekrastes pasuga un sastopama Latvijā.
Latvijā retumis Baltijas jūras un Rīgas līča krastā vai tā tiešā tuvumā.
Biotopi:
Parasti nelielas grupas piejūras pļavās, atmatās, kāpās un piejūras ezeru krastos. Raksturīga suga sāļainu piejūras pļavu augu sabiedrībās: Cl. Asteretea tripolii, All. Armerion maritimae.
Īpašas norādes:
Līdzīgs citiem augstiņiem. No skaistā (C. pulchellum) augstiņa atšķirams pēc piezemes lapu rozetes (nevis rozetes nav). No čemuru (C. erythraea) augstiņa atšķirams pēc salīdzinoši šaurākām rozetes un stublāja lapām (nevis eliptiskām), lapas ar 1-3 (nevis (3)5-7) dzīslām, ziedi dihāzijā dažādā (nevis daudzmaz vienādā) augstumā, kauss apmēram vainaga stobriņa garumā (nevis tikai līdz tā pusei).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rather rare. Coastal part only. Small groups in coastal meadows, dunes, along coastal lakes.
Изредка. Только в приморской части. Небольшие группы на приморских лугах, в дюнах и по берегам приморских озер.
